Meklēt šajā emuārā

otrdiena, 2009. gada 22. decembris

...

Tāds jauks apgalvojums Ziemassvētku sakarā: Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga, cik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt un citiem parādīt!

svētdiena, 2009. gada 20. decembris

Sensācija! Ušakovs palaiž muti!

Nu ko, mediji atkal "uzdevumu augstumos"! Sensācija - Nils Ušakovs Rīgas domes sēdes laikā necenzēti izrunājies! Jā, arī es neatbalstu rupjības un kur nu vēl sabiedriskā vietā, darba vietā un vēl, ja tās pielieto tik augsta amatpersona kā Nils Ušakovs!
Bet vai tiešām tas ir jāpasniedz kā sensācija, kā notikums, kas satricināja politisko situāciju (izteikums TV3 ziņu raidījumā), Kristovskis pieprasa atkāpšanos, raidījuma Nekā personīga vadītāji arī uzvilkti! Interneta medijos šī ziņa ir viena no pirmajām!
Vai tiešām mēs nekad, neviens, nekur dzīvē neesam lietojuši necenzētus izteicienus? Vai tiešām esam gatavi otru "norakt" par niecīgāko kļūmi? Es vēlreiz atkārtoju, arī es neatbalstu necenzētu izrunāšanos, bet varbūt pietiktu ar sabiedrisku "Fui!"?

sestdiena, 2009. gada 19. decembris

Pārdomas 6.Tūrisma foruma sakarā jeb kas interesē žurnālistus

16.decembrī Revel Hotel Latvija notika gada nozīmīgākais pasākums tūrisma nozarē 6.Tūrisma forums.
Kā jebkurā pasākumā, arī forumā bija gan labas, gan gan ne tik labas lietas, bet par visu pēc kārtas.
Parasti forums ir pakārtots kādai noteiktai tēmai, šoreiz tā nebija,taču tas ļāva pasākuma organizatoriem - Tūrisma Attīstības valsts aģentūrai - uzaicināt lektorus, kuri pārstāvēja ļoti plašu tēmu spektru.
Jāsaka godīgi, šogad Tūrisma forumā varēja vērot vairākas jaunas, pozitīvas iezīmes: katru gadu tūrisma forumu atklāj ministrs, kura pārraudzībā atrodas tūrisma nozare, nemainīgi tas bija arī šoreiz, tikai atšķirībā no citām reizēm, Kampara kungs neoperēja ar skaitļiem, bet pievērsās darbiem - gan izdarītajiem, gan darāmajiem, katrā gadījumā ministrs atstāja iespaidu, ka tikai ķeksīša pēc vien uz forumu nav atnācis. Taču viens gan ministra uzvedībā bija nemainīgi - tas pameta forumu gandrīz tūlīt pēc savas uzstāšanās, tāpat kā visi iepriekšējie ministri. Nu ko, aizņemti viņi mums ir ļoti!:)
Īpaši slavējami, ka forumu apmeklēja arī Kultūras ministrs Ints Dālderis un uzsvēra kultūras un tūrisma nozaru saistību. Jāsaka godīgi, man un maniem kolēģiem gan tas nekas jauns nav, jo kultūras tūrisms ir viens no tūrisma veidiem, nu prieks, ka to ir apvēruši beidzot arī ministriju līmenī.
Dīvaini bija klausīties Rīgas Tūrisma attīstības biroja Live Riga valdes locekles Vitas Jermolovičas uzstāšanos. Dāma, kura parasti ir ļoti pašpārliecināta, šoreiz, manuprāt, bija diezgan piezemēta, un neskatoties uz biroja Live Riga slavināšanu, balss intonācijā bija jūtama tāda kā atvainošanās nots. Nu ko lai saka, taču suns laikam zina, ko ēdis! Un vēl, kaut kā īpaši uzkrita šī biroja reklamētajos plakātos dominējošās krāsas - nu aizdomīgi līdzīgas air Baltic zilajam un zaļajam:)
Bertolads Fliks bužināja spalvas un ir jau arī par ko - airBaltic ir Baltijas valstu lielākais pārvadātājs, tā lidojumu tīklā ir vairāk nekā 60 galamērķu Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Skandināvijā un NVS valstīs. Tā lielākajā bāzē Rīgā 2009.gadā airBaltic ir sasniedzis stabilu pasažieru skaita pieaugumu vairāk nekā 30% apjomā un paaugstinātu vietu piepildījumu lidmašīnās. Kā arī aviokompānija saņēma Gada aviokompānijas 2009/2010 Zelta balvu, ko pasniedz Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociācija (ERA). Taču lai arī Bertolds Fliks mēģināja apgalvot, ka pārsvarā tūristi Latvijā ierodas ar lidmašīnu, ViA lektors Andris Klepers apgalvoja, ka tomēr ar automašīnām. Nu neesmu vēl pati pārbaudījusi šo faktu:)
Aizraujoša bija LDz sabiedrības SIA LDz Cargo Administratīvo lietu un ārējo sakaru daļas vadītājas p.i. Nadeždas Lakomajas uzstāšanās un īsās, bet aizraujošas videofilmiņas noskatīšanās par pasažieru vilcieniem, kuri dodas uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Varu teikt tikai vienu, ka kupejā, kura ne ar ko neatšķiras no 3 un 4 zvaigžņu viesnīcas numura (duša, izlietne, matu fēns, DVD un audio sistēma utt.) es arī labprāt dotos uz augstāk minētajām pilsētām.
Atskaites par savā jomā veikto prezentācijās izklāstīja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Zanda Grauze un Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.
Par to kāda un kā kvalitātes sistēma (Q) darbojas Vācijā, informēja Vācijas viesnīcu asociācijas vadītājs Markus Luthe.
Par Krievijas tūrisma tirgus īpatnībām stāstīja tūrisma kompānijas Baltik Serviss ģenerāldirektors Aleksandrs Ivčenko. Pati prezentācija nebija saistoša, taču tā lika aizdomāties par to, ka liekas, mēs zinām, ka katru mērķauditoriju ir jāuzrunā savādāk, taču atkal un atkal uzkāpjam uz grābekļa. Piedāvāju jau tulkotu citātu no viņa runas: "Braucu ar mašīnu pa Maskavu un ieraugu lielu plakātu ar uzrakstu Live Riga! Nu un sakiet, kas man bija jādomā?" Domāju, ka šī replika liks aizdomāties arī Live Riga biroja mārketinga kampaņas izstrādātājiem, ja, protams, viņi šo repliku būs dzirdējuši.
Ļoti detalizēti ar Vācijas galvenajiem tūristu segmentiem iepazīstināja Baltijas tūrisma informācijas biroja Berlīnē vadītājs Marc Burgdorff.
Gundars Seilis - Latvijas tūrisma asociāciju Sadarbības padomes priekšsēdētājs, bija ļoti ass savos izteikumos, bet jāsaka godīgi, ne bez pamata!
Pilnīgi lieka un nevajadzīga bija Antas Jokstes, FTB Latvia vadītājas uzstāšanās. Taču mācībspēki Andris Klepers un Rolands Laķis kā vienmēr publiku spēja "paņemt".
Jāatzīmē, ka forumā tika solīts, ka visu runātāju prezentācijas tiks ievietotas TAVA mājas lapā, taču šodien, t.i.19.12.2009. tās vēl tur nebija atrodamas.
Rolanda Laķa prezentāciju var atrast šajā saitē http://www.slideshare.net/rolands.lakis/success-in-the-social-media
Kopumā pasākums bija saistošs, daudz jaunu iespaidu, kā arī tikšanās prieka. Diemžēl pasākums ievilkās, jo neviens no runātājiem nevarēja iekļauties atvēlētajās 15 minūtēs:(
Un tagad par raksta virsrakstā pieminētajiem un manis tik ļoti nemīlamajiem medijiem un to attieksmi pret notikumiem!
Viens no galvenajiem notikumiem 6.Tūrisma forumā bija apbalvošanas ceremonija "Gada cilvēks tūrismā 2009". Balvas "Gada cilvēks tūrismā 2009" laureātus noteica "BalticTravelnews.com" sadarbībā ar tūrisma industrijas pārstāvjiem un Tūrisma attīstības valsts aģentūru. Balva tiek pasniegta jau septīto reizi kopš 2003.gada un tas ir augstākais novērtējums kādu valsts mērogā var iegūt nozarē strādājošie.
Balvu "Gada cilvēks tūrismā 2009" absolūtajā klasē saņēma Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) prezidente Kitija Gitendorfa un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Naglis. Par labāko uzņēmēju naktsmītņu biznesā šogad atzīts viesnīcas "Kukšu muiža" īpašnieks Daniels Jāns, kas atjaunojis kultūrvēsturisko pieminekli - Kukšu muižu Jaunsātu pagastā, izveidojot tajā augstas klases viesu namu. Balvu kategorijā "Uzņēmējs tūrisma aģentūru un operatoru biznesā" saņēmusi aģentūras "Vanilla Travel" direktore Inga Kavaca, bet kategorijā "Tūrisma informācijas centra vadītājs" - Ogres Tūrisma informācijas centra vadītāja Aivita Heniņa. Par labāko restorāna vadītāju atzīta restorāna "Kaļķu vārti" vadītāja Sandra Sirmace. Savukārt par labāko tūrisma žurnālistu 2009.gadā atzīts "Latvijas Avīzes" žurnālists Zigmunds Bekmanis.
Savukārt mūsu mediji pat nepapūlējās painformēt sabiedrību ne par šo faktu, ne arī par pašu forumu. Jo 16.12. daudz svarīgāka ziņa bija par Putina ārlaulībā dzimušo dēlu, dienu vēlāk par 4 gadīgu pusēnu ASV, kurš reibumā zog kaimiņu mājā zem eglītes paliktās dāvanas. Nu protams, Gada balva tūrismā nevar konkurēt ar šādām ziņām! Taisnība jau vien ir, mūsu medijiem laba ziņa ir tikai slikta ziņa! Visu cieņu www.diena.lv, jo Tūrisma sadaļā info par Gada balvu tūrismā bija ievietota.
Atvainojos medijiem, kuri bija šo faktu piefiksējuši, taču to vidū nebija ne www.delfi.lv, ne www.tvnet.lv, ne arī www.apollo.lv. Taču iespējams, mediji piedāvā to, ko sabiedrība vēlas dzirdēt?!

sestdiena, 2009. gada 12. decembris

Kur paliek tolerance?

Netieši mani ir skāris kāds notikums sabiedrībā, kas plašu rezonansi guvis arī masu medijos. Šajā sakarībā palasīju arī komentārus interneta portālos. Neapšaubāmi, man bija priekšstats par to, cik interneta portālu komentāri ir negatīvi un žultaini. Bet lasītais pārsteidza pamatīgi! Patiesībā, pat uzdzina bailes! Tik daudz ļaunuma, negatīvisma, cinisma! Liekas, cilvēkiem nav sava viedokļa, tie tikai brēc! Brēc bez skaidra skata uz notikumiem, bez gribēšanas analizēt, bez gribēšanas uzklausīt citu viedokļus! Kur paliek tolerance? Kur paliek ieklausīšanās citu viedokļos un argumentos? Briesmīgākais, ir tas, ka liekas, šos viedokļus un argumentus ne tikai nedzird, bet NEGRIB dzirdēt!
Un otrs, kas ir šie komentētāji? Tie tak nevar būt bomzīši, vai pensionāri, proti, tā sabiedrības daļa, kuriem mūsu valdība visvairāk ir nodarījusi pāri, jo domāju, iespējas piekļūt internetam, tiem nav īpaši plašas. Tātad atliek cilvēki darbaspējīgā vecumā un gribētos teik - strādājoši, jo par interneta pakalpojumiem ir jāmaksā un tā kā komentāri bija tapuši vakara stundās, tad gribētos teikt, ka interneta pieslēgums ir mājās pieejams. Lai kas viņi būti, paliek baisi, ka starp mums ir tik daudz ļaunuma un negatīvisma!!!
Ir neomulīgi dzīvot sabiedrībā, ja Tu zini, ka starp apkārtējiem ir šie interneta komentētāji!

trešdiena, 2009. gada 9. decembris

Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas

Otrdienas vakarā bija ieplānots apmeklēt Dailes teātra izrādi "Ne tāds kā visi citi" Mazajā zālē. Teātra biļešu kontroliere, pārbaudot biļetes, mums paziņo, ka izrāde ir atcelta un tās vietā mēs varam noskatīties "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Sākotnēji pamatīgs apmulsums, bet tad pārskaņojamies un ļaujamies izrādei, jo arī tā bija apskatāmo izrāžu sarakstā.

Vīrieši! Kas viņi ir? Kādi viņi ir? Smieklīgi, uztraukušies, apmulsuši, bezpalīdzīgi, bravūrīgi, jūtīgi, kašķīgi, dzīvē apmaldījušies? Iespējams, izrāde mēģina dot atbildi uz šiem jautājumiem.
Bieži dzīvē mēs nevaram redzēt, ka arī vīrieši cenšas atrast dzīves jēgu, cenšas attaisnot savu rīcību, cenšas skaidrot savu redzējumu par lietām.
Vīrieši parasti ir tie, kuri ir jāmudina runāt, skaidrot savu rīcību un jūtas. Šajā izrādē tā visa ir gana, pie tam no triju dažādu kungu skatupunkta.
It kā komēdija, bet tajā pašā laikā - viela pamatīgām pārdomām.

Harmoniska personība

No rīta, klausoties radio Skonto, dzirdēju sekojošu prātojumu: tas, cik mēs esam harmoniski, ir atkarīgs no tā (prioritārā secībā):
1.Ko cilvēks domā?
2.Ko dzer?
3.Ko ēd?
4.Kur guļ?
5.Ko mīl?
6.Kur strādā? (respektīvi, ko dara?)
Manuprāt, absolūta patiesība un viela pārdomām mums katram!

sestdiena, 2009. gada 28. novembris

Kailie brieži

Bija iespēja skatīt izrādi "Kailie brieži"! Šī nu noteikti nav izrāde, kas pretendē uz augstās mākslas statusu. Taču,
- ja vēlies pilnībā atslēgties no ikdienas problēmām,
- kārtīgi izsmieties,
- redzēt ne tik labu Aleksandras Kurusovas, Roberto Melones un Agra Daņilēviča aktierspēli, bet dzirdēt burvīgu Roberto dziedājumu, izcilu Aleksandras dejas prasmi un vērot Agra horeogrāfiju piemērotu Prāta vētras dziesmām,
- redzēt Lauri Reiniku un citu sabiedrībā zināmu kungu plikumus,
- saprast, ka latviešu sievietes ne būt nav kautrīgās Baibiņas,
- uzņemt pozitīvu emociju devu šajā drūmajā laikā, tad šī izrāde ir domāta tieši Tev!

svētdiena, 2009. gada 22. novembris

Tils Pūcesspieģelis jeb atkal izniekots laiks

"Leģenda par tautas ākstu Tilu Pūcesspieģeli allaž tiek aktualizēta tautai grūtos laikos, kad vienīgais veids, kā pretoties grūtībām, cinismam un postam, paliek smiekli. "Tils Pūcesspieģelis"ir stāsts par tautu un tautas varoni. Tas ir sapnis par brīvu cilvēku, kuru nav iespējams nogalināt." Šādus vārdus lasīju pieteikumā par šo izrādi. Nenoliegsim - uzrunā! Taču tas, ko redzēju uz skatuves, nebija tas, ko gaidīju, nebija tas, kas uzrunāja! Nu kāpēc, kāpēc man atkal ir jāskatās negācijas, kāpēc jāredz tas, ko es negribu redzēt?
Aizgājām pēc pirmā cēliena, diemžēl, mēs nebijām vienīgie. Žēl izniekotā laika! Nu tērpi gan bija skaisti, radoši, uzrunājoši!

svētdiena, 2009. gada 15. novembris

STARORĪGA

Burvīgs un pozitīvs pasākums!
Kāds no maniem studentiem vakar pajautāja - kam tas vajadzīgs? Kā teica kaķītis pasakā "Kaķīša dzirnaviņas" - kāpēc vairot ļaunumu, lai vairojas prieks! Tā arī te - kāpēc vairot nejēdzības un negatīvo, lai vairojas pozitīvais un skaistais!
Rīga, 14.11., vakars - plkst. 20:15, cilvēku jūra, mašīnu nav kur novietot, bet apkārt tāds pozitīvisms - cilvēki smaidoši, laipni, priecīgi!
Izejam pa pasākuma organizētāju piedāvāto maršrutu - pozitīvas emocijas un iztēles iedarbināšana garantēta.Īpaši gribēto atzīmēt tādus objektus kā Cukerbekera atgriešanās, Balinātājs, Lustru dārzs, Rudens ogles un Rīgas sargs, tāpat arī Pludmali un Vaļņus un vēl, un vēl. Un protams, jau arī izgaismoto Dzelzceļa tiltu.
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka šāds pasākums noteikti varētu kļūt par Rīgas atpazīstamības un tūristu piesaistes pasākumu. Lai arī šogad uz ielām StaroRīga laikā varēja dzirdēt daudz vairāk svešvalodās runājošo, gribētos tomēr zināt, vai un kā šis pasākums tika reklamēts ārzemju tūristu piesaistei? Vai tūrisma operatoriem bija savlaicīgi pieejama informācija par šo pasākumu, plānojot savus piedāvājumus?
Ja tas bija reklamēts, būtu labi zināt tā atdevi ārzemju tūristu piesaistē, ja nē - skumji!
Gaisma ir tik skaista un brīva - ne to ar roku aptaustīt, ne maisā iebāzt. Bet ja nu tomēr?

Dailes teātra kamerzāles izrādes 2009

Nepretendējot uz teātra kritiķa lomu, gribu paust savas pārdomas par divām Dailes teātra izādēm - "Vagīnas monologi" un "Shopping & fucking".
Jau vairāk kā 15 gadus esam Dailes teātra un Nacionālā teātra abonementu īpašnieki un cītīgi apmeklējam izrādes. Kā zināms, abonementi ir paredzēti izrādēm abu teātru Lielajās zālēs. Tajā pašā laikā, jau gadus četrus abi ar vīru runājam par to, ka abonementus vairs neiegādāsimies - to cenas aug, bet pats galvenais, dažas no izrādēm ir pilnīgi nebaudāmas! Vienīgais, ko var teikt izejot no dažām izrādēm: "Nu aktieri, protams, spēlēja izcili!" - visu cieņu viņiem! Taču lai vai kā, pienāk abonementu maiņas laiks, un mēs atkal iegādājamies jaunos abonementus - jo galu galā, spriest par kaut ko Tu vari tikai tad, ja pats to esi redzējis!
Jāatzīst godīgi, abu minēto teātru izrādes Mazajās zālēs, Kamerzālēs, Aktieru zālēs utt., visu šo gadu laikā kaut kā nesanāca apskatīt. Iemesli - kāpēc? - varētu būt dažādi, taču galvenais laikam ir tas, ka pilnīgi pietika ar tām izrādēm, kas ir jau redzētas.
Šogad, mainot kārtējos abonementus Dailes teātrī, mums tika iedoti atlaižu kuponi, kas paredzēja iegādāties biļetes Mazajā zālē un Kamerzālē ar 20% atlaidi. Nolēmām - jāpamēģina, jo izrādi ar skandalozo nosaukumu "Vagīnas monologi" kārojās redzēt jau sen!
Jāsaka godīgi - mulsināja daudz kas: nosaukums, tēma, režisors (Džilindžers) un arī jaunā vieta - Kamerzāle - tur taču nekad nav būts!
Balstoties uz kategorijām: patika - nepatika, es saku PATIKA un pat ļoti! Patika viss - akrises (Rēzija Kalniņa un Sarmīte Rubule), autores(Īva Enslere)skatījums uz lietām, pat režisors, kuru varēja atpazīt tikai pēc izvēlētās tēmas un vienas no galvenās lomas atveidotājas ekstravagantajiem apaviem. Taču galvenais, tā bija saikne ar aktieri, brīžiem bija sajūta, ka Tu pats esi procesā iekšā.
Nu ko, gandarījums pilnīgs!
Vakar pienāca kārta otrai izrādei ar ne mazāk skandalozu nosaukumu - "Shopping & fucking". Un izjūtas tik līdzīgas! Un kas bija interesanti, pirms izrādes dzirdējām sev apkārt sarunas gan krievu valodā, gan ar angļu valodā. Iespējams, tā bija tikai sagadīšanās, taču domāju, tas ir augstākais sasniegums - vērot izrādi sev svešā valodā un saprast to!
Mēģinu sev noformulēt - kas tad ir tas atšķirīgais, starp šīm un Lielās zāles izrādēm? Jau minēju saikni ar aktieriem un sajūtas, ka esi procesā iekšā! Taču galvenais, noskatoties abas izrādes, mani nepameta sajūta, ka tās ir vidotas tieši man, man personiski! Un laikam jau tā ir tā būtiskākā atšķirība!
Varu teikt vienu, esam kļuvuši kaislīgi citu Dailes teātra zāļu apmeklētāji:), ir iegādātas biļetes uz izrādi Mazajā zālē "Ne tāds kā visi citi", ceru, ka arī šī izrāde neliks vilties un savu kārtu gaida tādas izrādes kā "Suņa sirds", "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas" un "Kis kis - ņau ņau".

sestdiena, 2009. gada 7. novembris

Hotel SPA Ezeri

Jau pagājušās nedēļas nogalē nolēmām nedaudz relaksēties, jo darba šajā dižķibeles laikā mazāk nav palicis, tieši otrādi. Tā kā Swedbank punktu krāšanas programmā kā balvu izvēlējāmies viesnīcas SPA Ezeri pirts kompleksa bezmaksas apmeklējumu, tad relaksācijas vieta ilgi nebija jāmeklē.
Kā izrādās, bezmaksas pirts kompleksa apmeklējums ir tikai pie nosacījuma, ja tiks izmantoti viesnīcas naktsmītņu pakalpojumi. Divvietīgā standarta numuriņa izmaksas ir Ls 30, taču vēlme atpūsties ņem virsroku.
Patiesībā, vairāk par visu vēlējāmies kārtīgu klasisko masāžu. Meklējot internetā šos pakalpojumus, viesnīcā SPA Ezeri bija vispieņemamākās cenas, proti 80 min.-Ls 25, arī tas bija būtisks iemesls, kāpēc izvēlējāmies Ezerus. Taču, tad, kad bija jāmaksā, cena bija Ls 30, jo Ls 25 bija atlaižu akcijas cena spēkā oktobra mēnesī, tas ir tad, kad mēs zvanījām, taču pakalpojumu rezervējām uz 6.11. Jāsaka gan godīgi, masāža patiešām bija burvīga -paldies masierim Gvido un jaukai, jaunai, sīkai būtnei, kuras vārdu, diemžēl nezinām.
Bezmaksas pirs kompleksa apmeklējums arī bija atbilstošs mūsu vēlmēm, un par to varu teikt tikai to labāko.
Protams, pēc labas masāžas un pirts baudīšanas, vēders prasīja savu un loģisks bija viesnīcas SPA Ezeri restorāna "Četri gadalaiki" apmeklējums. Apkalpošana līmenī, viesmīle laipna, smaidīga, zinoša, arī maltīte garšīga. Pasūtīju pastu, ar jūras veltēm, kas maksāja Ls 5.50, taču tai bija mazuma piegarša, proti, porcija bija maza, bet vīns bija labs.
Pēc masāžas, pirts kompleksa un vakariņu baudīšanas, neapšaubāmi nākamais gājiens ir uz viesnīcas numuriņu. Pārsteidza tas, ka divguļamās gultas rāmī ievietoti divi atsevišķi matrači - proti, guļot, tā savienojuma vieta ir ļoti jūtama.
No rīta, ejot brokastīs, pietrūka maza sīkumiņa - kurpju lāpstiņas.
Brokastis viesnīcā paredzētas no 7:00, mēs pieteicāmies, ka ēdīsim 8:00, Uz to laiku arī zviedru galds tika klāts, jo daži ēdieni tika atnesti jau tad, kad mēs bijām jau gandrīz pabrokastojuši.
Internetā lasīju, ka viesnīca SPA Ezeri šobrīd sevi pozicionē ar saukli "Rietumu kvalitāte par Vidzemes cenām" - nu īsti tā nav!
Taču kopumā viss bija O.K. - mērķis ir sasniegts - esam labi atpūtušies!

Tikai atceraties, visa dzīve sastāv no sīkumiem, no piešpricēm! Laikā nepateikts vārds, kurpju mēlīte numuriņā, mazuma piegarša - tie, protams, ir sīkumi, bet reizēm tiem ir tik izšķiroša nozīme!

Visi atbildīgie par šīm mazām nebūšanām - lūdzu, turiet roku uz pulsa, jo nākošajā reizē, tieši šie sīkumi var būt par iemeslu tam, lai izvēlētos citu piedāvājumu!

Jebkurā gadījumā, brauciet uz viesnīcu SPA Ezeri, baudiet tās pakalpojumus!