Meklēt šajā emuārā

sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

Dānija: pārējās dienas

Pēc 12h ilga miega esam atpūtušies un sākam apjaust realitāti - esam Dānijā, Koldingā! Brokastis, Aivars montē galdu, Mārcis gatavojas eksāmenam - tāds ikdienišķs dienas iesākums!
Plkst. 12 varam sākt iepazīt Koldingu. Pilsēta kā jau pilsēta, nekā īpaša - sniegs, -6 grādi, viss tāds pelēcīgs, un tomēr ir dažas lietas, kas patīkami pārsteidza:
1. Pilsētas reljefs un līdz ar to arī ainava. Ka smējās Mārcis - vienīga pilsēta Dānijā, kurā ir kalns un man tajā katru dienu jākāpj. Jā, pilsētas daļa, kur dzivo Mārcis, izkārtojusies piekalnē, ielejā ezers Slotso, un vecpilsētas daļa otrpus ezeram, atkal piekalnē, tajā, savukārt, viduslaiku pils ar dievīgu mūsdienu un, protams, arī seno laiku sudraba trauku un mākslas izstrādājumu kolekciju. Tā esot lielākā Dānijā.





2. Pie ezera glābšanas punkts. Nevis glābšanas stacija ar ēku un personālu, un pamatīgu tehnisko nodrošinājum, bet punkts, proti, iekš palielas trīsstūra kastes, ir ielikti putaplasta glābšanas riņķis un kastes aizmugurē uz āķa uzkārtas 3m garas trepes. Respektīvi, ziemā ielūstot ledū, palīdzam ar trepēm, vasarā - ar glābšanas riņķi. Zinot, kā pie mums šīs lietas tiek kārtotas, šis ir tik elementārs, bet tik efektīgs pasākums.

3.Uz ezera jau pa gabalu var redzēt rosāmies kungu koši oranžā darba kombinezonā. Izrādās, atbrīvo ledu no sniega kārtas - pēc formas veido slidotavu. Kad pēc 4 pilsētā pavadītām stundām nākam atpakaļ, bērni un jaunieši jau slido un ne tikai pa iztīrīto laukumu, bet arī pa celiņu, kas ir iztīrīts ap slidotavu. Un izrādās šo tīrīšanu veica Koldingas pašvaldības norīkota persona, par to liecināja līdzās esošā automašīna ar Koldingas municipalitātes simboliku.

4.Pārsteidza arī diezgan lielais daudzums suņu, protams, ar saimniekiem, pārsvarā bezšķirnes, tā attiecība varētu būt 1:5. Tādējādi, šķirnes suņu kultu nenovēroju. Interesanti, ka suņus var sastapt arī sabiedriskā vietā - veikalā. Nu tur laikam aizliedz to, ko patiešām vajag aizliegt, nevis aizliedz kaut ko tāpēc, ka vienkārši aizliedz.
Nu, protams, salīdzinājumā ar 1.dienu, šī diena bija pilnīgi bez piedzīvojumiem.

Nākamajā dienā bija ieplānota iepirkšanās nelielā Vācijas pierobežas pilsētā Flensburgā. Tas gan nav nekāds iepirkšanās centrs, tomēr paļaujamies uz to, ka Vācijā ir jābūt pēcsvētku atlaidēm un iespējams, ka varēs ko iegādāties. Nu arī šī diena pagāja bez īpašiem pārsteigumiem. Auksts, nemīlīgs, cenas normālas, preces kvalitatīvas, šo to arī iegādājāmies, visvairāk jau tika Mārcim, bet tāds arī bija mērķis, taču teikt, ka šajā pilsētā attiecībā uz iepirkšanos plūst piena upes ķīseļa krastos - nevar.

Tagad tik pamazām jātaisās uz māju pusi!

piektdiena, 2010. gada 22. janvāris

Where is Eeryone?

Lai arī nav pirmā svaiguma, tomēr interesanti!
http://www.baekdal.com/articles/management/market-of-information/

ceturtdiena, 2010. gada 21. janvāris

Piedzīvojumi Dānijā. 1.diennakts

20.01. bija datums, kad mums bija jādodas uz dāņu zemi. Šoreiz brauciena mērķis nav īsti izklaide, bet dzīves nepieciešamība - dažādu lietu nogādāšana manam dēlam, lai dzīvi Dānija padarītu pēc iespējas komfrtablāku.
Izbraucām ap 17:30, jo uzticamais draugs Tom Tomiņš bija izskaitļojis, ka ceļā jāpavada 1600 km un tos mēs varēsim pievārēt 22h.
Esam Bauskas Statoilā, kad mans dēls aptver, ka viņam nav maka!!! Lieki būtu piebilst, ka makā ir visa dzīve - bankas kartes, kurās ir nauda, internetbankas kodu karte, CPR numurs, kas apliecina, ka Dānija uzturies legāli, studentu karte, kas skolā kalpo arī kā ieejas atslēga un, protams, tiesības. Laime pilnībā!!!
Tinot filmu atpakaļ, izvirzās divas versijas, kur varētu būt maks - 1. - mājas uz gultas, 2. - nozaudēts 60 metros starp mājam un aptieku! Protams, 1.versija visiem patīk labāk, bet nav izslēgta arī 2. Ar šādu apziņu dodamies ATPAKAĻ UZ LIELVĀRDI. Pa ceļam tiek modulēti varianti kā būs, ja būs.
Esam mājās! Uz dīvāna maka nav! Tātad nozaudēts! Ir intensīva zvanīšanās, ap 20:30 sazinamies arī ar bankas menedžeri (visu cieņu Agitai Beļunai no Ogres filiāles) un skaidrojam situāciju, vienojamies par turpmāko rīcību. Situāciju sarežģī tas, ka Mārcim 22.01. Dānijā eksāmens, tātad nebraukt nevar, līdz ar to, viņš pats klātienē Latvijā neko nevar nokārtot. Vienojamies par tūlītēju karšu bloķēšanu.
Laikā, kad visi izmisīgi meklē maku un drudžaini zvanās, nevienam nav laika pievērst uzmanību Grētiņai, kura no laimes, ka saimnieki ir atkal mājās, skrien kā jukusi apkārt pa istabu, ap visām mēbelēm ar savu pūkaino, spalvaino tīģeri apkārt, vai pareizāk sakot ar to, kas no tā ir palicis pāri, un spalvas un sintapons tik iet pa gaisu! Aivars saprot, ka šajā adrenalīna pārpilnajā situācijā, viņa ieguldījums varētu būt - tīģera pārpalikumu salasīšana pa grīdu, kā rezultātā atskan patiesi priecīgs izsauciens no viņa mutes: Nezvaniet! Re, kur ir!
Uz grīdas aiz dīvāna malas, Mārcim, liecoties pēc datora vada, maks bija vienkārši izslīdējis no kabatas. Nu ko, viss ir labi, kas labi beidzas!
Un tā, ar otro piegājienu startējam 20:30. Bet visi ir laimīgi!!! Suns, protams, tiek sabučots pār pārēm, jo ja viņš nebūtu priecājies un cūkojies, neviens neko nebūtu lasījis un maku atradis.
Braucam! Pirmās 6h pie stūres es - ņemu Latviju un Lietuvu. Pirmo reizi kopš iestāšanas ES mums ceļojot uz LV LT robežas tiek pārbaudīti dokumenti un mani kā šoferētāju, ieliek arī kompī. Bet man jau nav žēl!
Lietuva! Nakts! Tumšs! Taču ceļi burvīgi - gan kvalitātes, gan tukšo ceļu ziņā.
Iebraucam Polijā, samaināmies, varētu pagulēt, kaut kā neizdodas, nīkstu. Pēc 6h nīkšanas atkal tieku pie stūres. Ir jau agrs rīts un sākas besis! Poļu paniem eksistē tikai 2 ātrumi - 40km/h un 80km/h. Pamatojumu tam neatradu, jo atļautais ir gan 50 km/h pilsētās, gan 90 km/h ārpus pilsētas. Rezultātā drausmīga muļļāšanās, apdzīšana problemātiska, jo visur gājēju parejas, ātruma ierobežojumi līdz ar to 70 km/h un nenormāli liels skaits fotoradaru. Varbūt tas arī ir izskaidrojums jocīgajiem ātrumiem?
Esam Vācija, atkal samaināmies. Uzbraucam uz bāņa un 306 km līdz Lībekai ar 140km/h - jāsaka godīgi - garlaicīgi.
Tā nu man ir sanācis, ka ceļojusi pa Eiropu esmu ļoti daudz, bet Vācija vienmēr ir gājusi secen. Tagad, braucot pa bāni, smejos - nu ļoti skaista zeme - briedīši, kas ganās gar ceļa malu un vēja ģeneratori! Neko citu neredzam. Apstiprinās vecā patiesība, ka bāņi ir domāti nokļūšanai no punkta A punktā B, ja vēlies ko apskatīt, brauc pa mazajiem ceļiem.
Vācijas Z daļa, pa kuru braucam, ir sniegā, taču ceļi ir perfekti tīri un nekas neliecina, ka nedēļu atpakaļ satiksme šeit esot bijusi paralizēta lielā sniegputeņa dēļ.
Tātad 140 km/h pa bāni! Kaut kā aizdomīgi ātri tukšojas bāka - nu loģiski - ātrums mazajai bitītei paliels un nokrauta jau ar ne pa jokam. Tā kā vajadzētu benzīntanku, bet šī kā nav, tā nav. Rādītājs sāk bļaut, ka varam nobraukt vēl 50 km, benzīntanka nav! Varam nobraukt vel 20 km - benzīntanka nav!!! Tad Mārcis ņem rokā karti un mierina mūs ar domu, ka pēc aptuveni 10 km vajadzētu būt benzīntankam. Rādītāji uzrāda, ka varam vēl nobraukt 12 km - benzīntanka nav!!!!! Iestājas mērena panika! Un tad parādās viņš - Shell! Nu ko lai saka, otro reizi šajā brauciena esam ļoti laimīgi!
Līdz Koldingai, t.i., galamērķim ir atlikusi 197 km, tos veicam nepilnās 2h un esam klāt ap 19iem. Neliela elpas ievilkšana un gulēt, gulēt, gulēt!
Redzes ko nesīs jaunā diena Dānijā?

otrdiena, 2010. gada 19. janvāris

Vidzemes Augstskolā grāmatas „Tūrisma maršrutu veidošana” atklāšana


Vidzemes augstskolas Komunikācijas daļas vadītāja ziņo, ka 18. janvārī plkst. 13.30 Vidzemes Augstskolas bibliotēkas telpās notiks grāmatas „Tūrisma maršrutu veidošana" atklāšanas svētki.

Grāmatas zinātniskie redaktori ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes docētāji Andris Klepers un Jānis Kalnačs, autori - Ilze Grīnfelde, Andris Klepers, Agita Līviņa, Juris Smaļinskis, kā arī eksperts Kaspars Līviņš.

Šīs grāmatas mērķis ir rosināt izpratni par tūrisma maršrutu plānošanas pamatiem un organizatoriskām niansēm visdažādākajās situācijas ikvienam cilvēkam, kurš tūrisma organizācijā, skolā, ģimenē vai individuālām vajadzībām plāno tūrisma maršrutus.

Grāmatā iekļautas vērtīgas atziņas par tūrisma maršrutu veidošanu Latvijā no agrāko laiku izdevumiem, kas apvienojumā ar jaunāko citās valstīs publicēto un pašu autoru personisko pieredzi padara saturu aktuālu un praktiski pielietojamu.

Grāmatu varēs iegādāties Vidzemes Augstskolas bibliotēkā. Cena Ls 5.

piektdiena, 2010. gada 15. janvāris

Ne tāds kā visi citi jeb Andra Bērziņa benefice!

Jā, atkal teātris! Izrāde - Ne tāds kā visi citi!
Tik ļoti negribējās iet - darbu nejēgā daudz, miega bads, vienīgā vēlme - čības un gulta! Taču biļetes iegādātas un jau ar otro piegājienu (pirmajā reizē izrādi atcēla, jo kāda no aktrisēm bija saslimusi un tā vietā bija iespēja noskatīties "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas"), tā kā bija vien jāsaņemas un jādodas uz galvaspilsētu! Un finālā - burvīga izrāde,fantastisks Andris Bērziņš savā Vīrieša lomā, Esmeralda Ermale neierastā ampluā - vēsā, depresijas pārņemtā, dzīvē izsitusies biznesa Sieviete, kas situācijas risinājumu meklē zīlnieces ieteiktajā! Un protams, arī Ilze Vazdika - burvīga Mamma savam dēliņam (Andrim Bērziņam)un sarkanzelmelnā, piedodiet sterva, proti, Sievietes draudzene - Akvelīna Līvmane!
“Materiāli nodrošināta, izskatīga sieviete meklē vīrieti – necilu, ar materiālajām problēmām, bez automašīnas un bez humora izjūtas, lai darītu viņu laimīgu.” Šādu sludinājumu avīzē izlasa Vīrietis, kurš ir apmāts ar ideju atrast savu sapņu sievieti – unikālu, neikdienišķu, visizcilāko ja ne valstī, tad pilsētā jau nu noteikti. Un viņš tādu atrod. Atsaucas uz sludinājumu un dodas uz norunāto tikšanos…
Jā, Andris Bērziņš izrādē ir tiešām fantastisks! Esam pieraduši pie viņa frivolajiem un mazliet jēlajiem jociņiem, taču jāsaka godīgi, arī ar tiem man viņš vienmēr ir paticis un jau no agras jaunības, kad redzēju viņu izrādē "Novēliet man lidojumam nelabvēlīgu laiku". Taču šajā izrādē viņš krietni savādāks, jā, protams - smieklīgs, bet viņa emociju gamma ir tika dažāda un tik patiesa! It kā infantils, it kā intelektuālis! Kā visa izrāde - pieteikta kā vieglais žanrs, bet tik vienkārši viss nemaz nav! Jāsaka godīgi, beigas tādas īsti neizprotamas - it kā ir, it kā nav! bet varbūt tāds arī ir mērķis?
Ejiet, skatieties, vērtējiet! Pozitīvisma deva garantēta!

ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

Atskats uz vasaras notikumu!

Sen nekas nav rakstīts! Tam ir vairāki iemesli - pietiekami garās Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas un tad jau arī turpat nedēļa adaptācijas, lai "iebrauktu" ikdienas ritmā.
Šodien apskatot savu blogu, biju patīkami pārsteigta, ka manam blogam pievienojies jauns sekotājs - Park Hotel Latgola! Patiešām prieks! Un līdz ar to, tika uzjundīti vasaras notikumi. Bet par visu pēc kārtas!
Pagājušajā vasarā tiku uzaicināta lasīt lekciju par tūrisma produkta jaunākajām tendencēm Latvijā Latgales tūrisma uzņēmējiem un citiem tūrisma darboņiem kāda projekta ietvaros. Lekcija bija paredzēta viesnīcas Park Hotel Latgola vienā no semināru telpām.
Tā nu sanāk, ka vasara pārsvarā ir atvaļinājumu laiks un arī es ar ģimeni izmantoju to, un devos triju dienu ceļojumā uz Lietuvu. Savu laiku saplānoju tā, ka ceļojums Lietuvas teritorijā beidzās netālu no Daugavpils dienu pirms paredzētās lekcijas. Zvanīju savai kolēģei uz Rēzeknes TIC un lūdzu, lai rezervē man viesnīcu Daugavpilī, taču man bija daži nosacījumi: par divvietīgu numuriņu nebiju gatava maksāt vairāk kā Ls 30 un tā kā mums līdzi ceļojumā bija 5 mēnešus vecā jaunā ģimenes locekle, dalmāciešu šķirnes kucīte Grēta, tād arī tai bija jābūt kopā ar mums. Protams, es kolēģei lūdzu, lai vispirms sazinās ar Park Hotel Latgola, jo tur taču tieši bija paredzēta lekcija un protams, es būtu ļoti priecīga, ja varētu palikt augstāk minētajā viesnīcā.
Taču, diemžēl, mums nebija lemts palikt Park Hotel Latgola, jo par to, ka viesnīcā paliek suns papildus tika paprasīti vēl Ls 12. Savukārt naktsmītni Leo Daugavpilī apmierināja gan manis piedāvātie Ls 30 un suns bez maksas:)
Šajā sakarībā man radās daži jautājumi!
- Vai tiešām dižķibeles laikā viesnīcai nav nepieciešami Ls 30?
- Kāds ir pamatojums tam, ka no manis tiek pieprasīti tieši Ls 12 par suni? Vai man, vai mani mīlulei tiks nodrošinātas kādas papildus ekstras par šo summu?
- Ja klients uz viesnīcu ierodas ar savu mājdzīvnieku - šajā gadījumā suni, vai nav iespējams noslēgt līgumu, kas paredz, ka pārkāpjot viesnīcas noteikumus, sabojājot, vai kā citādi nelabvēlīgi ietekmējot viesnīcu, saimnieks sedz zaudējumus, kas radušies viņa mīluļa darbības rezultātā?
- Pieļaujot iespēju, ka kādam citam klientam varētu būt pretenzijas pret suņiem, vai alerģija, vai tādā gadījumā nav iespējams piedāvāt vienu konkrētu numuriņu piemēram, pirmajā stāvā klientiem ar mājdzīvniekiem (smēķētājiem un nesmēķētājiem arī taču piedāvā dažādus numuriņus)?
Šo tematu apspriedu jau uzreiz lekcijā, taču jāsaka godīgi, nevienu kaut cik pamatotu argumentu tam, ka par suni tiek prasīta tik augsta papildus samaksa - nedzirdēju. Viens no argumentiem bija blusas! Daļēji piekrītu, taču mūsdienās ir tik daudz dažādu tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu, kas ar šiem mošķiem tiek galā, ka īpaši par argumentu to neuzskatu un vēl, ja tūrists, kas ir potenciālais viesnīcas klients un ceļo kopā ar savu četrkājaino draugu, nudien vakar nav viņu noņēmis no ķēdes, kur tas ir tupējis gadus piecus un nav redzējis ne suņu šampūnu, ne attārpošanas līdzekļus, ne potes pret dažādām kaitēm, kas varētu būt kaitīgas cilvēkam. Šis mīlulis, ticiet man, ir rūpīgi kopts, ar suņa pasi un uzpurni, ja to pieprasa viesnīcas noteikumi.
Tāpēc neviļus rodas jautājums - vai bieži vien kaut ko nedrīkst tikai tāpēc, ka nedrīkst?
Patiesībā, nekas jau nav noticis, ja nu vienīgi tas, ka pie maniem Ls 30 tika viesnīca Leo un nevis viesnīca Park Hotel Latgola!
Es ļoti ceru, ka šīs manas pārdomas neaizbaidīs mana bloga topošos sekotājus, proti, nedod Dievs, pieteikšos par sekotāju un arī par mani tiks kas uzrakstīts? Taču tiem es iesaku aplūkot sadaļu Par mani, kurā ir teikts - Mans mērķis nav nopelt, mans mērķis ir uzrunāt un aktualizēt!
P.S. Kafijas pauzes našķi Park Hotel Latgola bija izcili!