Meklēt šajā emuārā

piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis

Stokholmas brauciena sāga jeb viena diena Stokholmā

Mana mamma jau visu laiku, kopš strādāju tūrisma nozarē, ir lūgusi, lai aizvedu viņu kaut kur uz svešām zemēm, bet kā jau tas, diemžēl, ir ierasts, savējiem pāri nodarām visbiežāk. Savu kļūdu daļēji centos labot Balttour tūrisma gadatirgū, iegādājoties prāmja biļetes 4 personām uz Stokholmu, pie tam brauciena datumus izvēlējos tā, lai tie iekristu tieši mammas dzimšanas dienā – 28.04.2010.
Te nu ir vajadzīga neliela atkāpe, jo gatavojoties šim braucienam, man radās daži būtiski jautājumi, jo pati Stokholmā pēdējo reizi biju pirms gadiem desmit un praktiski viss jau bija aizmirsies. Zinot, ka Stokholmā laiks mums ir ierobežots, kā arī mana mamma jau vairs savos gados lēkšot kā kalnu kaziņa nevar, ļoti gribējās visu sīki un smalki saplānot, lai dotajā laikā varētu pēc iespējas vairāk apskatīt. Un te nu radās šādi tādi jautājumi – Ar kādu sabiedriskā transporta līdzekli (Nr.) var nokļūt Vāsa muzejā? Ar kādu pēc tam var nokļūt uz vecpilsētu Gamla Stan? Ar kādu tikt atpakaļ? Cik ilgu laiku šie pārbraucieni aizņem? Un kāds ir optimālais maršruts, ja Stokholmā ir atvēlētas tikai 6,5h? Un daudzi citi? Diemžēl, visi „Stokholmā bijušie” un „labi pārzinošie šo pilsētu” sniedza tikai nepilnīgas atbildes un pat saliekot visu kopā, kopējā aina neveidojās šā vai tā? Īpaši palīdzēt nevarēja arī interneta mājas lapas. Un tad es nolēmu, ka sīki aprakstīšu mūsu braucienu, lai citiem būtu vieglāk plānojot savu laiku.
Jau braucot uz Rīgas pasažieru ostu, Līga (mana meita) tā starp citu izmet, ka mums taču mūsu izdrukātais papīrs (apliecinājums, ka esam nopirkuši braucienu), ir jāapmaina pret biļetēm! Lieki piebilst, kā es to varēju zināt, ja man, iegādājoties biļetes, neviens to nepateica! Jā , pie ieejas kuģī bija uzraksts, bet nu ja esi ar somām, tad tas gabals no ieejas prāmī līdz Pasažieru ostai ir diezgan ievērojams. Šim garajam pārgājienam un faktam, ka kuģī jānokļūst caur auto iebrauktuvi, mājupceļā uzzinājām skaidrojumu – izrādās, šīs neērtības radušās sakarā ar remontdarbiem Rīgas pasažieru ostā. Tātad iespējams, ka normālos apstākļos viss ir sakārtots loģiskāk.
Un tā 27.04.2010. es mazliet stresaina (jo kā nekā jūtos atbildīga par šo pasākumu), pārējie ne, jau plkst. 16.30. esam uz prāmja Romantika, mums ir A klases kajīte ar logu. Viss ir O.K. Ar tīrību kajītē arī puslīdz viss ir kārtībā, ja nu vienīgi melnie mati dušā!
Esam izpētījuši programmu, kas tad notiek uz prāmja, un laižam dzīvē! Sākumā plkst. 19:30 apmeklējām Stokholmas prezentāciju. Jāsaka, ka tas ir pasākums, kuru iesaku apmeklēt ikvienam, kurš vēlas pavadīt saturīgu dienu Stokholmā. Prezentācijā tika sniegta visa nepieciešamā informācija un es ieguvu atbildes uz visiem sākotnēji interesējošiem jautājumiem - ar kādu transportu, kur jābrauc un cik ilgi! Arī to, kur, kā un par cik var iegādāties biļetes. Jāsaka uzreiz, ka to var izdarīt informācijas centrā turpat uz kuģa. Tāpēc secinājums Nr.1 - visu nepieciešamo informāciju par Stokholmu var uzzināt turpat uz prāmja un iepriekš nav jāstreso! Protams, iepriekš būtu jāzina, ko tad īsti Stokholmā gribētu apskatīt. Arī autobusa biļetes un biļetes uz Vāsa muzeju var iegādāties turpat uz kuģa informācijas centrā, bet šo informāciju var izlasīt arī Tallink mājas lapā www.tallink.lv
Vēl pirms prezentācijas daži no mūsu mazās kompānijās ļaujas kārdinājumam un informatora aicināti, iegādājas loterijas biļetes! Taču roka ir veiksmīga, un mammas vīrs laimē dāvanu komplektu dāmām – Escada smaržas Marine Groove! Veikalā uz kuģa tās maksā Ls 33! Mammai papildus dzimšanas dienas dāvana! Hip, hip – urā! Bez loterijas parastās, bija arī kokteiļu loterija, proti, iegādājoties alkoholiskos kokteiļus, bārmenis izsniedz numuriņus, mēs tiekam pie četriem, taču, diemžēl, bārmeņa roka nav veiksmīga!
Uz prāmja ik pa brīdim ir kādi mazie pārsteigumi, kas varbūt kādam noder! Nu piemēram, stundu pirms iebraukšanas Stokholmas ostā, tika paziņots par 10% atlaidi visos uz prāmja esošajos veikalos! Katru dienu tiek izlozēts jebkura pirkuma čeka Nr., veiksmes gadījumā iespējams laimēt kruīza braucienu 2 personām. Tāpēc ieteicams saglabāt pirkuma čekus, jo skaļi par šo pasākumu neviens nebazūnē (nu vismaz es divu dienu laikā nedzirdēju, ka kāds kaut ko būtu skaidrojis), tikai čeka numuri pie informācijas punkta ik pa brīdim mainās.
Mazliet mulsināja pirms brauciena iepazītās cenas uz kuģa par brokastīm un vakariņām, un arī bija zināma neizpratne, cik naudiņas būs jāpatērē, jebšu arī jāņem kas līdzi no mājām? Nu jā, ēšana ir padārga, taču nav arī tā, ka viss ir jāņem līdzi no mājām, mani piemēram iepriecināja iespēja no rīta baudīt kārtīgu putras šķīvi (sākotnēji likās, ka šķīvī ieliktais putras daudzums nav pievārējams) ar apelsīnu ievārījumu (Ls 1,78), tāpat arī kafija un vārīts ūdens ir pieejami. Kārtīgas brokastis 2 personām Fast food ēstuvē izmaksā aptuveni Ls 6. Nu jā, ja naudiņa ir jātaupa, tad, protams, ir jāveido krājumi jau mājās un jāņem līdzi. Jāatzīmē, ka somas, pirms uzkāpšanas uz kuģa, netiek baudītas. Tas pats attiecas arī uz alkoholu, jo cenas veikalos un nerunājot jau par kafejnīcām, ir krietni augstākas kā veikalos Latvijā. Secinājums Nr 2 - nav obligāti jāņem kuģa piedāvātās brokastis un vakariņas par fiksētām cenām, ir iespējams gana labi paēst arī lētāk.
28.04.2010. plkst. 10:30 pēc Latvijas laika iebraucam Stokholmā – ostā, kur pienāk tikai Tallink kompānijas prāmji no Rīgas – Frihamnen. Iznākot no ostas, pa kreisi ir autobusa pietura, no kuras iet 76 autobuss (sarkanā līnija) ar kuru var aizbraukt līdz Vāsa muzejam. Pēc skaita tā ir 7.pietura un saucas Djurgards bron, tieši tā pat kā tilts, kuram ir jāiet pāri, lai nokļūtu uz Djurgardstadsstaden – pussalu, uz kuras bez Vāsa muzeja, atrodas arī Junibacken, Aquaria Water Museum, Skansen un Grona Lund.
No Djurgardstadsstaden ar kājām devāmies uz Gamla Stan – Stokholmas vecpilsētu. Gājiens nesteidzīgā solī aizņem aptuveni 20 min., tikai silti iesaku tiem, kas nav pieraduši staigāt, izmantot to pašu 76 autobusu un doties uz Gamla Stan ar autobusu, jo arī pa vecpilsētu ir jāstaigā tikai ar kājām. Plkst. 13:00 pēc Latvijas laika skatām sardzes maiņu pie Karaļa pils – Kungliga Slottet. Tā ir krāšņa! Pēc tam jau nesteidzīgi var baudīt visu pārējo, ko piedāvā šī pilsētas daļa.
Atpakaļ ceļu uz Frihamnen mērojam ar taksi, par ko samaksājam SEK 200, kas ir nedaudz mazāk, nekā mūs uz kuģa brīdināja, ceļā patērētais laiks – aptuveni 10 min. Taču atgriežoties ostā un izpētot sabiedriskā transporta karti, nonācām pie secinājuma, ka tas pats 76 autobuss mūs atgādātu arī atpakaļ no Gamla Stan uz ostu. Taču uz kuģa mūs brīdināja, ka šobrīd pilsētā rit remontdarbi un tāpēc ir lieli sastrēgumi un iespējams, ka braucot ar sabiedrisko transportu, iznāks patērēt vairāk laika, nekā parasti. Taču, tā kā mūsu kompānijā tie staigātāji bija tādi pašvaki, tad jau laicīgi atgriezāmies ostā, izmantojot taksometra pakalpojumu. Secinājums Nr. 3 – pilsētā ir ļoti labi izmantojams sabiedriskais transports tikai vajadzētu zināt – kas, ko un kā!
Mājupceļā jau iepriekš biju vienojusies par iespēju apmeklēt komandtiltiņu, taču šī iespēja diemžēl izpalika! Lai arī bijām noteiktā laikā un vietā. Kurš bija vainīgs pie radušās situācijas? Nezinu! Šoreiz liekas, ka kaut kur, kādā posmā nenostrādāja Tallink darbinieku savstarpējā komunikācija.
Vēl daži secinājumi - pašā pilsētā pārsteidza lielais imigrantu daudzums, protams, pasi neprasījām, lai noskaidrotu tautību, taču bija ārkārtīgi daudz tumsnējas ādas krāsas cilvēku, kā arī musulmaņu apģērbos tērptas dāmas. Taksometra šoferi, kurus ievēroju, nu neviens nelīdzinājās tipiskam zviedram.
Kaimiņus kā visur, arī uz kuģa neizvēlas – grūti uzskaitīt to alkohola daudzumu, ko izdzēra jaunieši divu nakšu garumā, kas dzīvoja mums pretējā kajītē un līdz ar to, arī alkohola radīto seku izbaudījumu – skaļa un neadekvāta uzvedība, regulāri netīrs paklājs pie iejas kajītē, pat dūru vicināšana utt.
Īpaši mani iepriecināja fakts, ka uz kuģa bija pieejams internets, tāds palēns gan, bet bija!
Nu jā, vēl jau būtu ko rakstīt, taču šo braucienu, diemžēl nevarēju izbaudīt pilnībā, jo bija jāgādā par citu labklājību, tāpēc šoreiz lai paliek tikai sausa „noderīgā informācija”!

svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis

Versaļas kods

Ir ceturtdienas vakars (15.04.2010.), Dailes teātrī izrāde "Versaļas kods"!
Žans Batists Poklēns de Moljērs - izcils dramaturgs un aktieris!
Mihails Bulgakovs - krievu literatūras ikona!
Rolands Atkočūns - režisors ar vārdu!
Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Valdis Liepiņš, Pēteris Liepiņš, Juris Strenga, Jānis Paukštello, Juris Bartkevičs, Ilze Vazdika, Akvelīna Līvmane, Pēteris Gaudiņš - Dailes teātra zieds! Izcilības!
Vita Vārpiņa, Intrs Rešetins, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Lauris Subatnieks - Dailes teātra nākotnes zelta fonds!
Anna Heinrihsone - kostīmu māksliniece!
Visu samiksējot - "Versaļas kods"!
Izrāde, no kuras pēc pirmā cēliena atkal aizgājām! Un diemžēl, mēs nebijām vienīgie, kas pameta teātri! Kas notiek ar teātri? Kāpēc?
Lasu internetā - "Versaļas kodā" runa ne tikai par mākslinieka vai aktiera likteni, bet jebkura cilvēka atkarību no viņa paša vājībām un kaislībām. Mīlestība, naids, nodevība, piedošana…! - Režisoram Rolandam Atkočūnam izdevies nesaudzīgi un smeldzīgi runāt par traģisko, dzīves laikā ierobežoto mīlestības, emociju, spēku un vēlmju limitu! Diemžēl, man un ne tikai man, to nebija lemts saskatīt.
Pirms izrādes iegādājos programmu un ar patiešām lielu interesi izlasīju piecu A5 formāta lapaspušu garu aprakstu par Moljēra dzīvi un daiļradi, par Bulgakovu un viņa dzīves vilktajām paralēlēm ar Moljēra dzīvi. Apraksts saistošs, interesants un viegli uztverams.
Izrāde runā par tik zināmām lietām - mīlestību, naidu, nodevību, piedošanu…! Kāpēc tā mani neuzrunā? Kāpēc es to nespēju uztvert? Kāpēc ļoti daudzas izrādes epizodes spēju saprast un uztvert tikai tāpēc, ka esmu izlasījusi aprakstu programmā? Kā piemēru var minēt Luija XIV (Ģirts Ķesteris) pēkšņo baleta figūru izpildījums izrādes laikā! Ja nebūtu izlasījusi programmā, ka Moljērs rakstīja komēdijas - baletus, kuros mēdza dejot pats karalis. Diemžēl, šo epizodi neizprata arī trīs mani teātra līdzapmeklētāji, jo iepriekš neizlasīja programmā esošo informāciju! Taču tā kā biju lasījusi, biju kompetenta paskaidrot!
Vai tagad teātra izrādes skatoties, būsim spiesti iepriekš iepazīties ar libretu, kā tas ir operās un baleta izrādēs, lai saprastu kas, ko, kā?
Žēl iztērētā laika un ieguldīto līdzekļu!

sestdiena, 2010. gada 10. aprīlis

Piedzīvojumi Pegasa Pilī

Igaunijas starptautiskajā tūrisma gadatirgū iegādājos viesnīcas speciālo piedāvājumu "de Lux", kuru varēja iegādāties tikai starptautiskajos tūrisma gadatirgos Rīgā, Tallinā un Viļņā. Piedāvājuma cena bija Ls 40, tajā ietilpa: dzīvošana viesnīcā 2vietīgā numurā, romantiskas vakariņas sveču gaismā pie kamīna, brokastis restorānā, 40 min SPA seanss sāls istabā 2 personām, bezmaksas autostāvvieta viesnīcas teritorijā, 50% atlaide pirts kompleksa apmeklējumam, 10% atlaide uz visām SPA procedūrām, kā arī atlaide akvaparkā. Protams, mēs iegādājāmies šo piedāvājumu! Kaut gan iespēju pabūt Līvu akvaparkā neizmantojām.
Kas uz to pamudināja? Nu, pirmkārt, jau laikam cena, otrkārt, biju dzirdējusi pretrunīgas atsauksmes par šo viesnīcu, tādēļ vēlējos pati pārliecināties, kā īsti ir un treškārt - nu vilināja mazliet tas bukletos un www redzētais "it kā" greznums.
9.-10.aprīlis bija laiks, kad mēs iegādāto pakalpojumu izmantojām! Nu un kā tad mums gāja? Īsti nezinu ar ko sākt, bet nu lai iet viss pēc kārtas!
Braucot izdomājām, ka vajadzētu izmantot masāžas pakalpojumu! Domāts, darīts! Piezvanījām - jā, tas ir iespējams! Ieradāmies viesnīcā pēc 15 iem. Vienojāmies jeb pareizāk sakot, es pasaku administratorei, ko, kad un kādā secībā darīsim. Tātad, vispirms masāža, tad pirts, tad sāls istaba un visbeidzot vakariņas! Mums liek atzīmēt uz lapiņas divus ēdienus no četriem ēdienu variantiem - salāti, zupas, siltais ēdiens un saldais ēdiens - virsroku ņem zivs fileja ar kartupeļu biezeni un saldais - es pasūtu augļus ar saldējumu, Aivars - "Napaleona" kūku. Saņēmuši atslēgu dodamies uz 302 numuriņu. Tas atrodas 3 stāvā, ir neliels, bet mīlīgs balkoniņs, ar skatu uz Dzintaru koncertzāli un tālumā jūra. Skatu bojā nekopts īpašums ar melniem miskastes maisiem tieši pretī ielas otrajā pusē, bet tā jau nav viesnīcas vaina.










Un tad jau atkal mani sīkumi (skat.iepriekšējos rakstus)! Lai atvērtu balkoniņa durvis, bija jāizrokas cauri blīvai gaišo aizkaru sienai, un tad, protams, nepalika nepamanīts, ka tie ir pat ļoti pleķaini (netīri), jo acīmredzot, mēs nebijām vienīgie, kas vēlējās tikt uz balkona. Tā kā tūlīt bija paredzēta masāža, bija vēlme noskaloties dušā, bet diemžēl nesanāca - vannas istabā nebija dvieļu! Gods, kam gods, pārpratums tika ātri novērsts, taču dušā vairs ieiet nepaspējām. Nu bet tā kā nebijām nākuši tikko no kartupeļu talkas, tad bija jau O.K.
SPA komplekss atrodas otrajā ēkā. Dodamies uz turieni. Mūs pavada puisis Dmitrijs, kurš ir ļoti laipns, visu laiku mūs uzmana, pakalpo, piedāvā kafiju, visu parāda un izrāda.
Pirmā uz klasisko masāžu dodos es - tā ir burvīga! Pat pēdiņas un galva tiek izmasētas, kas ne vienmēr ir iekļautas klasiskajā masāžā. Aivars, kā vienmēr pēc masāžas, lidinās pa mākoņiem! Dmitrijs, tikko esmu izgājusi no masāžas, piedāvā jau iet uz pirts kompleksu (neskatoties uz to, ka esam samaksājuši tikai par vienu stundu), jo viss ir ieslēgts un darbojas. Protams, par šādu pretimnākšanu ir ļoti liels prieks, jo nav lieki jāsēž un jāgaida, kad Aivars tiks izmasēts.
Pirts komplekss - foršs! Ir iespējams ieiet saunā, apmeklēt tvaika pirti un izmantot džakuzi, kas mani īpaši pārsteidza, jo pirmo reizi biju tādā džkuzi, kur varēja apgulties, atspiest galvu un ar ūdens strūklu tiek masēta mugura un pēdas. Pēc pirts dodamies uz Sāls istabu, tajā pēc masāžas un pirts kompleksa apmeklējuma - relakss pilnīgākais! Un tā relaksējoties mums rodas pirmie secinājumi:
Pirmais - jau sen runājam, kas ir tas tūrisma produkts, ko Latvija var pārdot, jo neesam taču Itālija un saules mums arī nav tik daudz kā Spānijā. Un arī atbilde jau it kā arī ir skaidra - kvalitatīvs tūrisma pakalpojums! Taču es vēl gribētu piebilst - kvalitatīvs tūrisma pakalpojums ar ATTIEKSMI, jo puisis Dmitrijs likās Pegasa pilī strādā tikai tādēļ, lai apkalpotu mūs! Paldies viņam!
Otrais - spriežam par to, ka kaut kā veiksmīgi izvēlējāmies pakalpojumu secību - masāža, pirts, sāls istaba, vakariņas! Un nonācām pie secinājuma, ka patiesībā tieši šādu secību bija jāpiedāvā pašam pakalpojumu sniedzējam, jo lai arī neesmu pirmo reizi ar pīpi uz jumta, tomēr palauzīju galvu gan par secību, gan par laikiem un tikai veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ (tas, ka bijām ieradušies pēc 15iem), varēju visu laicīgi un veiksmīgi sakārtot, lai visu paspētu. Taču cilvēkam, kas pirmo reizi saskaras ar šīm lietām, domāju nav ne mazākās saprašanas ko un kā darīt, bet to taču varēja piedāvāt pats pakalpojuma sniedzējs. Tāpēc klientiem pakalpojums būtu jāpiedāvā ar papildus paskaidrojumiem, ko un kā labāk darīt, jo neziņa mulsina, un bieži vien ir kauns kaut ko jautāt un izlikties par muļķi - rezultātā - neapmierināts klients!
Pēc SPA centra devāmies vakariņās, kā piedāvājumā rakstīts - romantiskas vakariņas sveču gaismā pie kamīna. Restorāna interjers patīkams, vakariņas garšīgas, taču samulsināja tas, ka par kafiju un dzērienu bija jāpiemaksā, jo man kaut kā liekas, ka tas varēja ietilpt vakariņu cenā. Alkohols, tā ir cita lieta, tas protams, par papildus samaksu.
Pēc vakariņām vēl aizgājām līdz jūrai, izmetām mazu loku pa Jomas ielu un tad jau arī lietus mūs piespieda iet uz viesnīcu. Tur numuriņā, pucējot zobus mūs sagaidīja maziņš pārsteigums (skat.foto), bet tas jau pieder pie maniem sīkumiem:). Un vēl, skatoties TV tā arī nespējām atrast latviešu kanālus, vienīgi LTV7, pārējie dažādi Krievijas TV kanāli un ārzemju.
No rīta brokastis. Mulsinoši, ka nav Zviedru galds, kā ir pierasts viesnīcās, bet brokastis jāpasūta, ka jau restorānā, bet tas jau nav nemaz slikti, brokastis ir bagātīgas.
Viens nepatīkams pārsteigums atgadījās no rīta recepcijā. Jau iepriekšējā vakarā bijām samaksājuši par pakalpojumu, bet tikai no rīta ieraudzīju, ka čekā ir iesistas papildus divas summas ar atšifrējumu Restorāns 0,42 un Restorāns 1,00. Kad jautāju, kas tās par summām, meitene tā arī īsti nevarēja atbildēt, iespējams par kafiju, kura tika piedāvāta SPA kompleksā, kamēr Aivars gaidīja savu kārtu masēties. Ja tā, tad iepriekš bija jābrīdina, un kāpēc atsevišķi divas summas, meitene gan teica - ka kases aparāts santīmus sitot atsevišķi, latus atsevišķi, bet nu Ls 1,42 neiešu strīdēties. Tikai kaut kā gribas zināt, par ko es maksāju!
Secinājumi:
Viesnīca orientēta tikai un vienīgi uz turīgu krievvalodīgo publiku, pie tam - gana turīgu, uz galdiem un visur citur informācija krievu un angļu valodās, tikai dažās vietās latviski. Ārpusē skan tikai krievu mūzika - A.Pugačova, L.Vaikule u.c.
Interjers nu ļoti grezns, bet, diemžēl, lēts!
Brokastis tik sātīgas, ka ēst negribējās vēl līdz 16iem:)
SPA kompleks ļoti, ļoti labs, gribu baudīt vēl!
Restorāns jeb pareizāk sakot virtuve - baudāma! Viesmīļi galanati, uniformēti!
Ļoti pārsteidza maksa Ls 3 par interneta pakalpojumu diennaktī. Jā, ārzemēs esmu maksājusi par internetu, taču mūsu kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā šis pakalpojums ir par brīvu.
Bet viesnīcas pakalpojums - nu traucē man tie sīkumi! Un ak jā, divguļamā gulta un atkal ar diviem atsevišķiem matračiem, tikai šoreiz situāciju glāba divguļamais virsmatracis.