tag:blogger.com,1999:blog-31076726799026677742024-03-05T11:33:05.044-08:00Tūrisms un viss pārējais, kas mani interesē!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.comBlogger49125tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-29738839270711466122014-10-06T03:41:00.000-07:002014-10-06T03:44:03.595-07:00Pirmsmiega lasāmviela.Grāmatu lasīšana vienmēr ir bijusi man tuva nodarbe, taču, kā jau lielam vairumam, ar to laiku ir kā ir, un lasīsanai, vismaz šobrīd, tiek atvēlēti brīži pirms iemigšanas. Šovasar šos pirmsmiega brīžus aizpildīja divas latviešu autoru grāmatas - Dagnijas Zigmontes "Pavedieni" un Arvīda Deģa "Mellsila pirāti". Nav daudz! Ir taču grāmatas, kuras varam lasīt līdz trijiem - četriem naktī un arī tad negribas likt nost, un tikai apziņa, ka rīt taču uz darbu, ņem virsroku, bet nu šīs divas nelasījās nemaz, man pat radās teiciens, ka jaizlasas dienišķā deva - divas lapaspuses un tad jau miegs klāt.
Grāmtas "Pavedieni' pieteikuma rakstos teikts, ka <i>romānā savijas laikmetīgās kolīzijas, cilvēciskās kaislības un šerpi raksturi uz lauku ikdienas fona</i>, tomēr gribu teikt, ka nesagaidīju cerēto. Ja runājam par kaislībām, tad nepretendēju uz meksikāņu seriālos apspēlētām kaislībām, tomēr 575.lapaspusēs aprakstīt Izoldes un Laimoņa kopā saiešanas procesu, nu tā kā ir mazliet par garu. Arī lauku kolīzijas īpaši neuzrunāja. Bija jau gan arī kāds sulīgs tēls, kā, piemēram, Mudīte - alkohola un mīlestības (savā izpratnē) uz Mārci pārņemtā būtne, kā arī it kā dumpīgā Meta, kas gala rezultātā manas cerības tomēr neattaisnoja. Ja tā īsi jāsaka, tad grāmata bija diezgan garlaicīga.
Ar "Mellsila pirātiem" bija līdzīgi. Par šo grāmatu rakstīts - <i>grāmata, kas varētu kļūt par Jūsu grāmatplaukta "pērli", ja Jūs sāksiet lasīt, grūti būs to nolikt malā</i>. Nu nezinu! Manuprāt, līdz "pērlei" tai gan vēl ir tālu. Lai arī tēma saistoša, leģenda aizraujoša, vieta un laiks zināmi, tomēr lasījās ļoti smagi. Sākumā traucēja pārbagātā jūrasbraucēju leksika (bez skaidrojumiem), kad brīžiem pat nevarēju izsekot līdzi notiekošajam, bet vēlāk arī galveno varoņu piedzīvojumi un pārdzīvojumi neuzrunāja. Jā, protams, autoram ir savs stiliņš, kas viņa darbu atšķir no citiem, taču, acīmredzot, tas nav manējais.
Šobrīd atkal lasu latviešu autora darbu - Arno Jundzes "Putekļi smilšu pulkstenī" - redzēsim, kā būs!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-78856375387691418162013-03-13T22:29:00.000-07:002013-03-13T22:35:29.079-07:00Muzeji RīgāPēdējo divu mēnešu laikā man ir bijusi tā iespēja kopā ar saviem audzēkņiem apmeklēt pietiekami lielu muzeju skaitu Rīgā – Rīgas Jūgendstila muzeju, J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzeju, Mākslas muzeju "Rīgas birža", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, Mencendorfa namu, Saules muzeju, Latvijas Dabas muzeju, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju un Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, kā arī Tautas lietišķās mākslas studiju "Senā klēts" un dažas viesnīcas.
Šo apmeklējumu sakarā ir radušies vairāki secinājumi, ar kuriem vēlētos padalīties:
- Lai arī jau vairāk kā 20 gadus dzīvojam kapitālismā, joprojām ir ļoti liela atšķirība starp valsts/pašvaldību strukturām un privātajām, protams, vai varbūt - diemžēl, jeb varbūt par laimi, par labu privātajām struktūrām. Atslēgas vārdi - ATTIEKSME un DOMĀŠANA („novecojusi” un „antikvāra”).
- Lai cik būtu profesionāli muzeju gidi un citi muzeju speciālisti, daļu muzeju apmeklējumu sabojā muzeju apklpojošais personāls – garderobisti, kasieri un zāles uzraugi, jo īpaši gribētu atzīmēt Nacionālo mākslas muzeju (cerams, pēc rekonstrukcijas situācija uzlabosies) un Latvijas Dabas muzeju.
- Ir muzeji, kuri prasa ieejas maksu arī pedagogam/grupas vadītajam, kurš atvedis grupu. Domāju, ka tā ir viela pardomām, jo pedagogs/grupas vadītājs audzēkņus/ceļotājus uz muzeju ved ne vienu reizi vien. Muzeja darbinieki paši to skaidro ar paša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu.
- Gidi zinoši un kompetenti, taču tiklīdz stāstījums ir jānodod skolēnu/studentu mērķauditorijai, sāk nedaudz „haltūrēt”. Gidu darba metodika gan pavāja.
- Spēles, programmu dažādība un apmeklētāja „iesaiste” muzejos strādā, par to padomājusi lielākā daļa apmeklēto muzeju.
- Muzeja ekspozīcijas ir interesantas, saistošas, interaktīvas un modernas.
- Dažus muzejus diemžēl nebija iespēja apmeklēt, piemēram: E.Smiļģa Teātra muzeju, (arī Ugunsdzēsības muzejs nebija gatavs rakstīt rēķinu, taču tur vismaz attieksme telefona sarunas laikā bija pozitīva un pretimnākoša) jo muzeji atsakās izsniegt reķinu un vēlas samaksu skaidrā naudā, ja samaksāt skaidrā naudā nav iespējams, apmeklējumu atsaka. Vai tiešām mūsdienās muzejs var atļauties atteikties no klientiem? Bez tam atteikums (ļoti ass) tiek pamatots ar to, ka daži klienti esot pakalpojumu saņēmuši, bet nav samaksājuši!!! Manuprāt, tā ir risināma problēma.
Nu jau labu laiku Latvija sevi pozicionē kā pakalpojumu sniedzēju valsti, būtu ļoti labi, ja to apzinātos arī muzeju jomas pārstāvji un savu sniegto pakalpojumu padarītu vai vismaz censtos padarīt par perfektu, jo resursu tam ir pār pārēm.
Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-72976795177418844632012-10-28T09:55:00.000-07:002012-10-28T09:55:01.765-07:00Lai arī neesmu profesionāls fotogrāfs, tomēr uzķēros uz Latvijas Dabas muzeja izsludināto foto konkursu "Kukaiņi tuvplānā". Tātad, Dabas muzejs izludināja konkursu un es nolēmu piedalīties, jo pagājušaja vasarā, baudot atvaļinājumu savā Nekurienē, biju sabildējusi, kā es saucu, dažādus mošķus. Viens mošķis, tika izglābts no jūras, tā bija Dienvidu dižspāre. Kad Līga tai peskārās uz ūdens virsmas, tā pieķērās Līgas rokai tik stipri, ka likās, tieši viņas roku tā bija gaidījusi. Nu tad to roku ar visu spāri, kas tieši tajā brīdī centās pildīt dzīva aksesuāra funkcijas, es nobildēju. Un ja pareizi atceros, tad fotogrāfēju ar savu telefonu htc Wildfire. Nu tad šo bildi es arī aizsūtīju uz konkursu.
Laikam jau būtu stulbi, ja teiktu - neko jau negaidīju, ne uz ko jau necerēju! Jo īpaši tāpēc, ka likās, ka šajā konkursā jau nepiedalīsies daudzi. Taču biju ļoti pārsteigta, ka fotokonkursā darbus iesniedza vairāk nekā 130 dalībnieki kopumā 431 fotogrāfiju. Konkursa rīkotaji lēma, ka 150 bildes no iesūtītajām, izstādīs apskatei Dabas muzejā
Bildes vērtēja neatkarīga žūrija – Andris Eglītis un Ainars Meiers – profesionāli dabas fotogrāfi; Nikolajs Savenkovs, Latvijas vadošais tauriņu speciālists, Daugavpils Universitātes profesors Arvīds Barševskis un LU Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis, kā arī Anitra Tooma, žurnāla „Vides Vēstis” galvenā redaktore.
Biju ļoti priecīga, kad uzzināju, ka mana Dienvidu dižspāre uz Līgas rokas arī ir iekļuvusi to 150 bilžu skaitā, kas būs aplūkojamas izstādē Latvijas Dabas muzejā no 24. oktobra līdz 30. decembrim.
Te mana Dienvidu dižspāre, jeb kā es nosaucu fotogrāfiju "Aksesuārs"!
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyCCMzOfhrHAii31Ww9ewSXVxA8N2g8wE1BgUUKCw8LoOCY83RAXmih5IBAgZIdGkXqUsF_CGo5ZO-MvOE6TTLvKr6N7wsLTW8-z5Egh7vPVT6Og17wHD-eYAQeohQkPWxMblifB3Qcr3Y/s1600/Spare_DM_konkursam.jpg" imageanchor="1" style="clear:left; float:left;margin-right:1em; margin-bottom:1em"><img border="0" height="150" width="200" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyCCMzOfhrHAii31Ww9ewSXVxA8N2g8wE1BgUUKCw8LoOCY83RAXmih5IBAgZIdGkXqUsF_CGo5ZO-MvOE6TTLvKr6N7wsLTW8-z5Egh7vPVT6Og17wHD-eYAQeohQkPWxMblifB3Qcr3Y/s200/Spare_DM_konkursam.jpg" /></a></div
Un te jau fotogrāfija izstādē
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbY_fFTxiMOE6_BSd6byC_4tdbOCbXU6y_loTkLIJ_zlSA7ycQQxD3azy1f-pdGZlIQ6CUbCJWb9GA3C5qARPRjJUH8UzoLi7lBheu6NLlOg2rmk9T7kVebXy3c_NYuWXkwAAymwtRQjQk/s1600/IMAG1404.jpg" imageanchor="1" style="clear:left; float:left;margin-right:1em; margin-bottom:1em"><img border="0" height="200" width="150" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbY_fFTxiMOE6_BSd6byC_4tdbOCbXU6y_loTkLIJ_zlSA7ycQQxD3azy1f-pdGZlIQ6CUbCJWb9GA3C5qARPRjJUH8UzoLi7lBheu6NLlOg2rmk9T7kVebXy3c_NYuWXkwAAymwtRQjQk/s200/IMAG1404.jpg" /></a></div>
Aizejiet un apskatieties, bildes tur patiešām ir dievīgas! Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-40881921929813576332011-12-29T22:26:00.000-08:002011-12-29T23:48:36.810-08:00Kapusvētku PRGada nogalē steidzām apmeklēt vēl šīs sezonas abonementu pēdējo izrādi Nacionālajā teātrī - "Kapusvētku PR". Recenzijas nebiju lasījusi, kritiku arī nebiju dzirdējusi, tāpēc uz izrādi gāju pozitīvu emociju vadīta, jo vairāk tāpēc, ka kapusvētkus no savas bērnības atceros kā jauku un galīgi ne skumju pasākumu, tāpēc, ka vienmēr esmu pasmaidījusi par mūsu senču spēju salikt kopā šos divus, manuprāt, nesavienojamos vārdiņus - "kapi" un "svētki", tāpēc, ka Nacionālā teātrī iepriekš redzēta izrāde par tikai latvietim vien saprotamām lietām noteiktā kontekstā - Latgola.lv bija visnotaļ baudāma, tāpēc ka gada nogale ir gana saspringts laiks un viena komēdija ļaus nedaudz atslābināties. Pat iepazīstoties ar izrādes programmiņu, kurā gan izrādes veidotāji, gan aktieri apcer savu pieredzi kapusvētku sakarā, liekas - būs super! Tātad - pateicīga tēma, humors, labi, zināmi aktieri, Aiva Birbele - lugas autore, kura arī sevi jau ir pieteikusi, it kā viss liecina par labu rezultātu, taču nekā, vai pareizāk sakot - izrāde nekāda!<br />Vienmēr esmu uzsvērusi, ka esmu tikai ierindas skatītājs un nevis teātra guru, taču šī nu ir tā reize, kad liekas, tieši režisoram būtu jāuzņemas vislielākā atbildība par faktu, ka izrāde ir nekāda - nežēlīgi samākslota un pastiepta. Man nu ļoti traucēja tie mākslīgie spaiņi, mākslīgās desas, šasliku iesmi, kameras, mikrofoni, zari, ziedi utt., un liekas, ne tikai man tas traucēja, arī Guntas Virkavas Zentai bija pagrūti uz tā spaiņa apsēsties. Katrā gadījumā, ja šis mākslīgums bija iecerēts kā instruments, kas palīdz man kā skatītājam atklāt vai paspilgtināt izrādes uztveri, tad uz mani tas neiedarbojās, tieši otrādi - pat tracināja.<br />Arī aktieri, ar atsevišķiem izņēmumiem, diemžēl, šajā gadījumā nespēja "iznest" izrādi. Izcils, kā vienmēr, bija Uldis Dumpis, ļoti patīkami pārsteidza Inta Tirole. Vīlos savos favorītos Līgā Liepiņā un Ģirtā Jakovļevā, liekas, ka viņu tēli varēja būt stipri vien kolorītāki, taču iespējams, ka tāda bija režisora iecere. <br />To, ka izrādē kaut kas nebija kārtībā, liecina arī fakts, ka zāle pēc pirmā cēliena, bija stipri tukšāka.<br />Jau pēc izrādes noskatījos Aivas Birbeles komentāru par pašas radīto darbu http://www.diena.lv/diena-tv/izklaide-makslas/kapusvetku-pr-nacionala-teatri-13910302, un diemžēl, man nācās secināt, ka daudzas viņas ieceres netika atspoguļotas izrādē, netika darīts tā, lai es, kā skatītājs viņas teikto būtu "izgaršojusi" un sapratusi jau izrādes laikā, nevis pēc izrādes, klausoties autores komentāru. Skumji - kā teica Jasmīne - gotu kultūras pārstāve izrādē!<br />Tieši filigrānisms bija tas, kas man šajā izrādē pietrūka, lai labāk saprastu, epizode ar mācītāja pasniegto vizītkarti par apbedīšanas kantora pakalpojumiem Annai (Indra Burkovska) kā obligāts klātesamības nosacījums šašliku un desiņu tirdzniecības vietā pie baznīcas, bija izcila, taču tādu bija ļoti, ļoti maz.<br />Ejot uz Kapusvētku PR, tik ļoti biju pārliecināta, ka šo izrādi es varēšu ievietot vienā plauktiņā ar "Ar būdu uz baznīcu" un "Latgola.lv", taču - nekā! <br />Bet, lai Jūs paši varētu spriest par izrādi, Jums tā ir jāredz!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-23703889790664717292011-08-21T22:28:00.000-07:002011-08-24T09:48:33.889-07:00Mācību literatūra tūrisma nozarēLatvijas tūrisma nozarē atkal kāds jauns un ļoti svarīgs notikums - izdots apjomīgs mācību materiāls latviešu valodā "Tūrisma mārketings".
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgq4dhBI-MhrnHt2G0RxLOglO-vbHMTgruoYVKdksLkEm02p0W_kV2SWawzq0oLMy-X84weoPzRh_hUBGUO0nuwB5WHIDmtxuglQgzydMtfioTVZCBw-bEyYuLWw6Td3K8tuOgs5dtEcJSz/s1600/Tuurisma+maarketings_videjs.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 136px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgq4dhBI-MhrnHt2G0RxLOglO-vbHMTgruoYVKdksLkEm02p0W_kV2SWawzq0oLMy-X84weoPzRh_hUBGUO0nuwB5WHIDmtxuglQgzydMtfioTVZCBw-bEyYuLWw6Td3K8tuOgs5dtEcJSz/s200/Tuurisma+maarketings_videjs.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644431525951673282" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Grāmatas autors ir vācietis Valters Freijers, taču Latvijas situācijai to pielāgoja Aija van der Steina un Ilze Medne.
<br />Par jebkuru mācību materiālu tūrismā, kas tiek izdots latviešu valodā, īpaši priecājos, jo katrs, kas ir saistīts ar tūrisma nozari, zina, ka to ir ļoti maz. Šajā kontekstā vēlējos apskatīt, cik tad vispār latviešu valodā ir iznākušas grāmatas, kuras var izmantot kā mācību literatūru mācību iestādēs:
<br />
<br />1996. E.Apsīte, M.Rozīte, Z.Krišjāne "Ģeogrāfija tūrisma izglītībai", Jumava
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxByO-NueAom_wBbF9w3kk_0IkKDRGXQmArhWlZJH49Wst8fD2XXQG3vNgMsB4nYRxp9Z4f61krc3BcjTU26bnBnQ1wYp2cO5RumX7-6naL3IXPuVjmYBj_261fVQ9WLyza__KkFBe98j7/s1600/Geografija+Rozite.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 146px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxByO-NueAom_wBbF9w3kk_0IkKDRGXQmArhWlZJH49Wst8fD2XXQG3vNgMsB4nYRxp9Z4f61krc3BcjTU26bnBnQ1wYp2cO5RumX7-6naL3IXPuVjmYBj_261fVQ9WLyza__KkFBe98j7/s200/Geografija+Rozite.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644449105632025506" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />1999. Dž.Kristofers Holovejs "Tūrisma bizness", Jāņa Rozes apgāds
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpVIxQ5zcCzqvaoZ8NMtCiqb2WDcsk2BiOZVkU2xiS6fPArilYY-vuvZ2V2H9Fcsi0PteDT6PHOctVDNvSNvPCrh0DrVkWtYeiGgN_exBBrUTwH8HH6uiLbI12dQL6-skDDXtCLa9D_bsr/s1600/Turisma+biznes+Holovejs.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 157px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpVIxQ5zcCzqvaoZ8NMtCiqb2WDcsk2BiOZVkU2xiS6fPArilYY-vuvZ2V2H9Fcsi0PteDT6PHOctVDNvSNvPCrh0DrVkWtYeiGgN_exBBrUTwH8HH6uiLbI12dQL6-skDDXtCLa9D_bsr/s200/Turisma+biznes+Holovejs.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644433167397610418" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2001. I.Bērziņa, R.Karnīte "Tūrisms Latvijā: attīstība un perspektīvas, tūrisma satelītkonti", BO SIA "LZA EI"
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6RekzxbYu0LXH3CwxZ17DPEcY_2JBC__uWbu8LBsUoeEexc2t-JPQtsBrhX4PaFKI92LKs8qd3lSyqN3mVG1lm6g0LlRPTK2AJI2dATYKLpvX5iOP8TaSF8nQ52TjzQ0sxJ8xvdlW09Eq/s1600/Turisms+Latvija+Karnite.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 146px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6RekzxbYu0LXH3CwxZ17DPEcY_2JBC__uWbu8LBsUoeEexc2t-JPQtsBrhX4PaFKI92LKs8qd3lSyqN3mVG1lm6g0LlRPTK2AJI2dATYKLpvX5iOP8TaSF8nQ52TjzQ0sxJ8xvdlW09Eq/s200/Turisms+Latvija+Karnite.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644450423127881090" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2002. "Izprast, lai iemīlētu". Vides gidu rokasgrāmata, Bērnu vides skola
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXvRBdrYzo0wAF_CRityWV-9UAUkmVgepUmBdMA0VtYedgowdqa_c9gKoI-n_o-dBs_AbpKEWrZgHhtOokGajF0hK0oWsX04UAH9UlPsCKKJnQq1Pn_zNQT8QI36k_br_YjmxoqwI4ZpfC/s1600/Izprast%252C+lai+iemiletu.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 158px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXvRBdrYzo0wAF_CRityWV-9UAUkmVgepUmBdMA0VtYedgowdqa_c9gKoI-n_o-dBs_AbpKEWrZgHhtOokGajF0hK0oWsX04UAH9UlPsCKKJnQq1Pn_zNQT8QI36k_br_YjmxoqwI4ZpfC/s200/Izprast%252C+lai+iemiletu.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644430265071759426" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2003. A.Brencis "Aktīvais tūrisms", Biznesa augstskola Turība
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEho7D6Zf-yxbS4HO4dMJXJxniuxf4fMqm3Gv5OiLjPjbLeJ17jq9cju_iPNfSYIp19azZvKJDRDLa3FFuBVRJjwU0ZCTwi61P1uQSFImQfenrtN0DsFQYkZyGz6AEg1M0871DICqfvIPp6I/s1600/Aktivais+turisms.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 144px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEho7D6Zf-yxbS4HO4dMJXJxniuxf4fMqm3Gv5OiLjPjbLeJ17jq9cju_iPNfSYIp19azZvKJDRDLa3FFuBVRJjwU0ZCTwi61P1uQSFImQfenrtN0DsFQYkZyGz6AEg1M0871DICqfvIPp6I/s200/Aktivais+turisms.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644426778807282434" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2003. "Ceļosim zaļi". Ekotūrisma rokasgrāmata, VAF
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkoGt8fbCyk-WberTI20udK3zSn8o4uHKRThwvSDie4yeERDbUsMztCSYoRPowAaj2EGbcbymQTcI1U96MfoxFPY21-msCVynz0FKjcup4F5s92bBRMPtelO71ogb-D8SaNFMJY34vBXuO/s1600/Celosim+zali.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 144px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkoGt8fbCyk-WberTI20udK3zSn8o4uHKRThwvSDie4yeERDbUsMztCSYoRPowAaj2EGbcbymQTcI1U96MfoxFPY21-msCVynz0FKjcup4F5s92bBRMPtelO71ogb-D8SaNFMJY34vBXuO/s200/Celosim+zali.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644449907526855874" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2004. J.Štrauhmanis "Kartogrāfija tūrismā", Biznesa augstskola Turība
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSa-N-7g_grmYHnNsD_jLdMd12dKQaPx_itr7NYLZ9TskpOvIDJvH5DtPe3yroFaL-YL_tJd_vk3hm2-Bv-vv4r_FZZLbMFa01Rh7cCrK1ClfKKgAPR3jFTmV3nDCURlhns8KD6cFX36N0/s1600/Kartografija+turisma.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 146px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgSa-N-7g_grmYHnNsD_jLdMd12dKQaPx_itr7NYLZ9TskpOvIDJvH5DtPe3yroFaL-YL_tJd_vk3hm2-Bv-vv4r_FZZLbMFa01Rh7cCrK1ClfKKgAPR3jFTmV3nDCURlhns8KD6cFX36N0/s200/Kartografija+turisma.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644429882276908354" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2005. "Tūrisma drošība - uzlabojumi tūrisma izglītībā un uzņēmējdarbības praksē". Mācību līdzeklis drošu tūrisma maršrutu izveidē, LKK
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjYkGMUTpaSeSlogddFMxUT4ZjpJHyhyYEdBBRlOUuMKhC1TOfeoj61EaQ7b_OW9oSVdZUdSOk59F1UkCOcNquUN-MtUUYWDCimECitH5d5qgPvg4HShYEeUgHY1hExw37vale7BUVoF3mY/s1600/Tur.drosima+marsrutos.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 144px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjYkGMUTpaSeSlogddFMxUT4ZjpJHyhyYEdBBRlOUuMKhC1TOfeoj61EaQ7b_OW9oSVdZUdSOk59F1UkCOcNquUN-MtUUYWDCimECitH5d5qgPvg4HShYEeUgHY1hExw37vale7BUVoF3mY/s200/Tur.drosima+marsrutos.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644454152142636898" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2005. "Tūrisma drošība - uzlabojumi tūrisma izglītībā un uzņēmējdarbības praksē". Drošības aspektu pielietojums tūrisma pakalpojumu menedžmentā un mārketingā, LKK
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQ_gOVHnzGJTz2WcN-99iwfi4S_rTJ81M8fS50lYi-feyZuwzPzpsN12jT_50EaqeSBnf0XXKqXGt9hnnxVhfJIyB94KPyW4xbEeTLwsNOADtn876knsWhLxdLiolhEx8CrvY91pwdEMzW/s1600/Tur.drosiba+MM.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 148px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQ_gOVHnzGJTz2WcN-99iwfi4S_rTJ81M8fS50lYi-feyZuwzPzpsN12jT_50EaqeSBnf0XXKqXGt9hnnxVhfJIyB94KPyW4xbEeTLwsNOADtn876knsWhLxdLiolhEx8CrvY91pwdEMzW/s200/Tur.drosiba+MM.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644453708443456178" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2006. J.Smaļinskis, A.Ziemele "Ūdenstūrisma uzņēmēja rokasgrāmata", nodibinājums Vidzemes attīstības aģentūra
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiG0exRALfwY1AYJbifyXVOR7mdjxQ8sNq1uB5qSzZ80n8PfjxnBzdUCC4Rd7rVatllRYluVcrjvWPq-Gxv8s0jv-I1eLpiJ72kkGJcrv3aT7qV_wpPEdn7KY1MttXbImJlDIjOjmo6MQhZ/s1600/Udenst.uznem.rokasgr..jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 141px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiG0exRALfwY1AYJbifyXVOR7mdjxQ8sNq1uB5qSzZ80n8PfjxnBzdUCC4Rd7rVatllRYluVcrjvWPq-Gxv8s0jv-I1eLpiJ72kkGJcrv3aT7qV_wpPEdn7KY1MttXbImJlDIjOjmo6MQhZ/s200/Udenst.uznem.rokasgr..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644451773937632306" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2006. J.Smaļinskis, A.Ziemele "Ūdenstūrisma informācijas sniedzēja rokasgrāmata", nodibinājums Vidzemes attīstības aģentūra
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkIpSw_Sy-5qjV_oqJ6tjTN6aenFlPgJbaE4DnhjJ1AhwpRe1pNE9XXqkjrpXzNFynGpgPCDqwOcyvP7ce_or1jWlejSoLw_yQjnMZi2yRL8iVEK9KI7hPFOb8F7EofFBUdHJktroap_hG/s1600/Udenst.inform.sniedz.rokasgr..jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 138px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkIpSw_Sy-5qjV_oqJ6tjTN6aenFlPgJbaE4DnhjJ1AhwpRe1pNE9XXqkjrpXzNFynGpgPCDqwOcyvP7ce_or1jWlejSoLw_yQjnMZi2yRL8iVEK9KI7hPFOb8F7EofFBUdHJktroap_hG/s200/Udenst.inform.sniedz.rokasgr..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644451188893747922" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2007. B.Makkerčers, H.du Krosa "Kultūras tūrisms", Vidzemes Augstskola
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyX5TrpFawJhuZMRCNBWGv7bnu2NoZEnST-nBZKXn5H8yl28Ul1wliJgRI7Rdsj49j2mPVzV9Pl59bbfBSJ7q1igWnjt5z4u9hRQI3TEdffBMbwMnTnXz8Q56fJQW4fGrYeTbuDRn4XuRH/s1600/Kulturas_turisms.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 136px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyX5TrpFawJhuZMRCNBWGv7bnu2NoZEnST-nBZKXn5H8yl28Ul1wliJgRI7Rdsj49j2mPVzV9Pl59bbfBSJ7q1igWnjt5z4u9hRQI3TEdffBMbwMnTnXz8Q56fJQW4fGrYeTbuDRn4XuRH/s200/Kulturas_turisms.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644432788077637986" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2007. autori LLU docētāji "Latviešu - angļu tūrisma terminoloģijas vārdnīca", LLU
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuR-4LT9YjiuK1MkhlQcAoXV3ejno15y_TRkDa3bVgdDA2peNPxGzDdhglPDB4qGxIkp-N4jrhyQGIOj63UIUO73KHxou8mgcSn4nn9AX3prYd-fLYnZXAjo9_wSj2RHDviuvqX6Zx_UvG/s1600/Vardnica.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 116px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuR-4LT9YjiuK1MkhlQcAoXV3ejno15y_TRkDa3bVgdDA2peNPxGzDdhglPDB4qGxIkp-N4jrhyQGIOj63UIUO73KHxou8mgcSn4nn9AX3prYd-fLYnZXAjo9_wSj2RHDviuvqX6Zx_UvG/s200/Vardnica.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644452327046041186" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2008. "Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca", Ekonomikas ministrija
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBnhlHqLAa1gYV8WqKfOLgJX9h-zmARatMaYnSP5qFrW2N7-navFn7N7gKMf3zOtkR3njq84J_B8agIovXNXngsqIYgVQZ1V2eP5e-gPnFdHfxWUmhV7eXphZ7A5c-VQ8ZQkgqYe9UxoRQ/s1600/Turisma+termini.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 146px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBnhlHqLAa1gYV8WqKfOLgJX9h-zmARatMaYnSP5qFrW2N7-navFn7N7gKMf3zOtkR3njq84J_B8agIovXNXngsqIYgVQZ1V2eP5e-gPnFdHfxWUmhV7eXphZ7A5c-VQ8ZQkgqYe9UxoRQ/s200/Turisma+termini.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644431312300368946" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2009. I. Arbidāne, I. Kotāne, R. Liepiņa, I. Silineviča "Tūrisma analīze", Rēzeknes augstskola
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgS3tc_5aTaGrftKnbWI9ByEP-LDkOHdVuWAHS0o93pG7W6Jkn-YPlDa5cDeDGnIsBcwseb-lia6RhxeLdKocb-pJNX0a5oFTUkWv7G2-pXkx8aJuyFlKY7MVRJSxL0T02vS_oNGOjMj7ws/s1600/Turisma+analize.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 140px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgS3tc_5aTaGrftKnbWI9ByEP-LDkOHdVuWAHS0o93pG7W6Jkn-YPlDa5cDeDGnIsBcwseb-lia6RhxeLdKocb-pJNX0a5oFTUkWv7G2-pXkx8aJuyFlKY7MVRJSxL0T02vS_oNGOjMj7ws/s200/Turisma+analize.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644430547901014098" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2010. "Tūrisma maršrutu veidošana", Vidzemes augstskola
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjO4mYbAJ-gZNvYyRT5RH6LfBdDOADGhavFzrerDxZpoe7wdyHDoKxH-47BupeWeSjni2IJcefr2RKebdxsXqi2FTAuImfhfdzblPzUvKE_6EYUzLNrW305g3ur5rMfgGyMK4ei5hM5Whi2/s1600/Turisma+marsrutu+veidosana.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 142px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjO4mYbAJ-gZNvYyRT5RH6LfBdDOADGhavFzrerDxZpoe7wdyHDoKxH-47BupeWeSjni2IJcefr2RKebdxsXqi2FTAuImfhfdzblPzUvKE_6EYUzLNrW305g3ur5rMfgGyMK4ei5hM5Whi2/s200/Turisma+marsrutu+veidosana.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644430855868042386" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />2010. autori ViA un LLA mācībspēki "Viesmīlības rokasgrāmata", TAVA (e-formātā)
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2Aszj-BqTRITd18i7ZpcNSMswA8GbCkLoN7qUDxvemtyaWGDJ0K4tzqQnG3PpAsm5youFE-c122YaxWNG7JK4J2l8OXurYvyiRmCPEAipPSXgLSygWXD3FIaH20Ld28qowyZQUsnZKLQt/s1600/Viesmilibas+rokasgr..jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 157px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2Aszj-BqTRITd18i7ZpcNSMswA8GbCkLoN7qUDxvemtyaWGDJ0K4tzqQnG3PpAsm5youFE-c122YaxWNG7JK4J2l8OXurYvyiRmCPEAipPSXgLSygWXD3FIaH20Ld28qowyZQUsnZKLQt/s200/Viesmilibas+rokasgr..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5644431915718883554" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Šajā sarakstā neesmu ielikusi ar tūrismu saistīto literatūru - ceļvežus, ceļojuma aprakstus, ar naktsmītņu un ēdināšanas servisu saistīto literatūru, statistikas katalogus un tematiskās kartes, kaut gan ļoti daudz un kvalitatīvi šajā jomā strādā asociācija "Lauku ceļotājs".
<br />Ja esmu ko piemirsusi šajā sarakstā, lūdzu dodiet ziņu, noteikti papildināšu.
<br />Ceru, ka šis saraksts palīdzēs ne tikai studentiem, bet arī tūrisma uzņēmējiem un visiem, kas tūrisma nozari sauc par savējo.
<br />Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-4751707815015697272011-07-08T23:40:00.001-07:002011-08-16T23:04:03.809-07:00Atvaļinājums Nekurienē, netālu no Mazjūras!Vakar 4.7.2011. pa radio Skonto dzirdēju apgalvojumu, ka dzīvošana pilsētās degradē smadzenes! Teiktais lika pasmaidīt. Un kā nu ne, rit trešā diena, kā uz atvaļinājuma laiku esam pārvākušies uz Nekurieni. Spriediet paši – Nekurienes teritorija ir 2,3 ha, pagājušā gada rudenī no Nekurienes 2 ha tika izrauti celmi (jo 4 gadi atpakaļ teritorija bija zaļojošs mežs), pārējie 0,3 vēl ir mežs – maigi izsakoties nekopts. Elektrības nav, ūdens nav, iebraucamais ceļš tik smilšains, ka pa to riskē iebraukt un izbraukt tikai mans vīrs, un viņam tas arī ļoti veiksmīgi sanāk. Un pats dīvainākais – abi esam neizsakāmi laimīgi! Laimes formula – jūra 400m attālumā!!! Ej kad gribi – cilvēku nav! Rīts vai vakars – peldies vai sauļojies, kā no mātes miesām nācis!
<br />Jāsaka jau godīgi, tā jau nav, ka nekā nav - ir ģenerators, kas ļauj darbināt elektrisko plītiņu un tējkannu, visus darba instrumentus un uzlādēt datoru un mob. telefonu (zona ir), ar tā palīdzību tiek arī pie interneta ar visām no tā izrietošām sekām; ir divistabu telts (ja bērni jeb viesi atbrauc) uz paaugstinājuma, līdz ar to, neviens mošķis ar ieskrējienu neierāpos (glodenes un zalkši pavasarī tika manīti); ir nojume ar dēļu grīdu, galdi 2 gab. Un saliekamie krēsli 6.gab. un pats galvenais tualete – slapjā (visu cieņu manam vīram – uzmeistaroja), tuvākais veikals – 1500m (iespēja norēķināties ar maksājuma kartēm), tuvākā autobusa pietura – 1300m, bankomāts – 8km. Nelielas problēmas rada dzeramais ūdens, jo tas - nepērkot, pieejams 3km attālumā, bet tā kā vienā piegājienā atvedam ap 100l, tad iztikt var. Jāatzīmē, ka aka, no kuras ņemam ūdeni, atrodas pie baptistu baznīcas, tā kā var teikt dzeram svētītu ūdeni:).
<br />Kā redzat, ir infrastruktūra un maksimāla pielāgošanās situācijai! Un atkal atkārtojos – esam laimīgi! Visu dienu svaigā gaisā, pie kam, visapkārt priežu un jaukto koku meži, tik lielu tauriņu, spāru, kukaiņu, augu un citas dzīvās radības daudzveidību es visā savā mūžā neesmu redzējusi. Mellenes un brūklenes, dažādi ārstniecības augi, koki un viss iepriekš uzskaitītais ir kļuvis par manu jauno interešu objektiem. Esmu iegādājusies dažādu specializēto literatūru, esmu patstāvīga <span style="font-style:italic;">mātes google</span> apmeklētāja izzinot un iepazīstot sev nezināmo. Un viss ir tik jauns un interesants, jūtos kā bērns, kurš pasauli iepazīst no jauna, ir tik daudz jautājumu, uz kuriem nevaru rast atbildes!
<br />Nedaudz skumdina fakts, ka lielākā daļa mūsu draugu un paziņu nespēj saprast šo mūsu eiforiju par dzīves piespēlēto iespēju – mēnesi pabūt šādā vidē, priecē, ka bērni saprot un atbalsta un kas mūsdienām netipiski, ne tikai morāli, bet ieguldot arī fizisko darbu.
<br />Tai sākumā pieminētajai smadzeņu degradācijai zinātnieki tā arī nebija atklājuši konkrētu skaidrojumu, kas tad īsti ir pamatā – zaļuma vai zaļumu trūkums, jeb kas cits? Man gribētos apgalvot, ka visu mūžu dzīvojot pilsētā un strādājot ar cilvēkiem, esot pilnīgi atrautiem no dabas un dabā notiekošiem procesiem, kaut kāda cilvēka smadzeņu daļa patiešām degradējas, jo balstoties uz normālo lietu kārtību, mēs taču nākam no dabas nevis no mēģenes!
<br />Kā teica viens no mūsu bērniem, pavadot vairākas nedēļas nogales Nekurienē – man ir sajūta, ka te es dzīvoju, bet Rīga to darba nedēļu es eksistēju!
<br />To, kā mums visu atvaļinājuma laiku ies Nekurienē, esmu nolēmusi aprakstīt pa dienām, veidojot tādu kā dienasgrāmatu. Ja nu kādu tas interesē, lasiet droši, iespējams, kādam tā kalpos kā iedvesma, citam iedrošinājums, vēl kādam, lai izteiktu apgalvojumu – jukuši!
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">1.07.</span>
<br />Pirmā atvaļinājuma diena – piektdiena. Daudz dažādu darbu galvaspilsētā, lai varētu komfortabli pavadīt laiku Nekurienē – jānopērk ģenerators, kamuflāžas pārsegs teltij, lai papildus nodrošinātos pret lietusgāzēm, elektriskā plītiņa, dažāda degviela visiem iespējamiem instrumentiem, vienreizējie trauki un pārtika. Pēcpusdienā sapakojam divas mašīnas (tā kā ir nedēļas nogale, meita ar draugu arī brauc) ar lietām, kuras liekas būs nepieciešamas Nekurienē, lai rīt no agra rīta varam doties uz savu Nekurieni.
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">2.07.</span>
<br />Neskatoties uz to, ka ir atvaļinājums, bez pulksteņa pamostamies 6:30. Protams, ceļamies, jo Nekuriene sauc. Pakojamām mantām no rīta pievienojas arī kaķis - Vincis un suns – Grēta, jā un divi riteņi uz jumta.
<br />Nopakojušies kā <span style="font-style:italic;">ogorodņiki</span>, dodamies ceļā, piestājot Statoil, arī tāds Nekurienes rituāls – jaunākā prese, otrā kafija un smailkmaizītes. Katru reizi, braucot uz Nekurieni, šausminamies par Latvijas ceļiem, jo tukšām mašīnām tas jau ir pārbaudījums, kur nu vēl piepakotām.
<br />Pirmo dienu Nekurienē vīrs nosauc par <span style="font-style:italic;">razvjortivanije </span>– iekārtojamies! Pārbaudām elektro un tehniskās ierīces – viss strādā! Pusdienās latviešu nacionālais ēdiens uz jaunā grila un cepti kartupelīši uz jaunās elektriskās plītiņas, kuru darbina ģenerators!
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">3.07.</span>
<br />Naktī mūs modina nekurienes radio dīdžejs – dzeguze! Nezinu, vai nu bija iepriekšējā vakarā kaut kur tā ilgāk patusējusi vai kāds sadusmojis, bet tas ritms juka nost – parastā ku-kū vietā bija visādas citas variācijas par tēmu. Pat smiekls sanāca, bet iemigām. Uz rīta pusi stafeti pārņēma dzērvju tandēms un tad meža balodis. Neko darīt, bija jāceļas.
<br />Omu nedaudz pabojā un plānus nedaudz nojauc meitas sastreikojusī veselība, tāpēc abi jau rīta pusē aizbrauc projām. Nu ko baudām Nekurieni četratā – suns jau ir pieradis, tas apstaigā savu teritoriju, kā nekā 2,3 ha, taču pārsteidz kaķa uzvedība – nedaudz iepazīst tuvāko apkārtni, nekur nebēg, tāda sajūta, ka šeit nav pirmo reizi, guļ un ēd un neliekas traucēties, ka pirmo reizi 8 gadu laikā ir pārvests uz citu dzīves vietu. Nu ko, par to prieks!
<br />Tā kā ir svētdiena, un atvaļinājums ir tikko sācies, gribas darīt neko! To arī darām! Divas laiskas rīta kafijas, gājiens uz jūru, pusdienas, nu vēl jau arī kāds ielikts cirvja kāts, kas iepriekš tika nolauzts un citi sīkumiņi.
<br />Jau pēcpusdienā pienāk ziņas no ārpasaules – Jēkabpilī plosās negaiss, Vecāķos sagāzti koki, Rīgā līst ne pa jokam, mums neviena mākonīša, saulīte pa zemes virsu staigā. Ap 21iem melni mākoņi parādās pie pamales un jau 22os arī mēs esam lietus varā, taču negaisa nav. Taču to stundu starp mākoņiem un lietu, baudām fantastisku gaismas šovu, ko sarīko saule un melnie lietus mākoņi.
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgA7Hb1OqUyI0PP0gkmMhhC7CTvnh9e0dLtsIvjdGjgZ9Na3n2XXdOiWLkQ1D7X9AlyqEyD2OOGytZx7oWYBPm3hyphenhyphenzflkcdP52ULHfnYcYJHoBnhSaHeW7AbkfZHWzVR3BocNS4JINyVp10/s1600/IMAG0676.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgA7Hb1OqUyI0PP0gkmMhhC7CTvnh9e0dLtsIvjdGjgZ9Na3n2XXdOiWLkQ1D7X9AlyqEyD2OOGytZx7oWYBPm3hyphenhyphenzflkcdP52ULHfnYcYJHoBnhSaHeW7AbkfZHWzVR3BocNS4JINyVp10/s200/IMAG0676.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5627239787820913202" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Līst, ejam gulēt.
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">4.07.</span>
<br />Arī šonakt dzeguzei pēctusiņa dziesma, atkal dzērves, bet tīk mums tas Meža radio. Taču šorīt mūs pamodina modinātājs 6:05 – aizmirsu atslēgt! Izdodas aizmigt vēl uz stundiņu. Ceļamies, lietus ir mitējies, ir jauks, saulains, bet paslapjš rīts, taču tas mums netraucē, top pirmā laiskā rīta kafija. Tā kā līdzi ir arī mājas mīļie rītasvārki, tad viss ir kā mājās, tikai papildus bonuss – svaigs priežu meža gaiss.
<br />Šodien nekurienē palieku uz pus dienu viena, jo vīrs dodas pēc traktora, kuram Nekurienē ir paredzēta cēla misija. Jāsaka godīgi, diez cik omulīgi viena nejutos, bet pie visa jau pierod. Abas ar Grētu tikmēr izstaigājām veikalu. "Talsu piensaimnieks" var būt gandarīts, jo pērkam tikai viņu ražoto produkciju, bet ir laba; Laimas zefīri tādi pastāvējuši, bet tā kā derīguma termiņš vēl nav galā – ņemu, gribas kaut ko garšīgu. Bet kopumā veikalā var iegādāties visu, kā saka - no siļķes līdz adatai; bērni gan saka, ka alus izvēle nekāda:), pārsvarā stiprinātie, bet acīmredzot, kāds pieprasījums, tāds piedāvājums, "Selgas" cepumu ar nebija, bet nopērkams "Freshener" šampanietis:). Pēcpusdienu pavadīju adot mežģīņainu zeķi un pārdomu rezultātā nonācu pie šī raksta un dienasgrāmatas tapšanas idejas:).
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">5.07.</span>
<br />Dzeguze atkal sapīpējusies, ritma dziesmai nekāda:). Bet ja nopietni, varbūt kāds var paskaidrot, kāpēc tā, jo visu pavasara un vasaras sākuma laiku normāli kūkoja?
<br />Šonakt dzirdēju jūru, tas gan notiek ļoti reti, tas nozīmē, ka jūra bija baisulīga, jeb kā es saku dusmīga. Tā kā jūras dusmīgumu dzirdam abi ar vīru, nolemjam, kad celsimies, tūlīt iesim skatīties, taču, kad pamostamies, jūru vairs nedzird – nomierinājusies.
<br />Burvīgs karsts rīts, atkal laiskās brokastis. Divi brūnplankumaini tauriņi arī nolēmuši kopā ar mums pabrokastot, nu ko, nav jau žēl, tik dīvaini, ka šie nemaz nebaidās no mums, nu mēs jau no viņiem arī ne, top fotosesija.
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiD8NkfBS6siDj5XtOxkk3kRMMr70Tkpta0lNj93Jt5NOji1dBiPSUqx-9dY2Y_uAcgJGhjOusWPGLdMkc61_IEpOJgcMhIom6VrXo40R9GaBuYZ-KxY3amVTfmJ29mOfTXoMxxY7_WGA68/s1600/IMAG0696.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiD8NkfBS6siDj5XtOxkk3kRMMr70Tkpta0lNj93Jt5NOji1dBiPSUqx-9dY2Y_uAcgJGhjOusWPGLdMkc61_IEpOJgcMhIom6VrXo40R9GaBuYZ-KxY3amVTfmJ29mOfTXoMxxY7_WGA68/s200/IMAG0696.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5627240610295779266" /></a> <a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiIWUIkH9PQUQCCGfWyddDDvjBsAspx5nu5dGmfG5rbZczEWRkLHJ_d4WWm1RkuqFQ8OfcfMsctxML0eN16wzLJt-2tjI7PkYIpmGe_SG7Ub8dwLgjLW9RUvK9jJTxtAzmB4Kt7VnqDxc-k/s1600/IMAG0699.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiIWUIkH9PQUQCCGfWyddDDvjBsAspx5nu5dGmfG5rbZczEWRkLHJ_d4WWm1RkuqFQ8OfcfMsctxML0eN16wzLJt-2tjI7PkYIpmGe_SG7Ub8dwLgjLW9RUvK9jJTxtAzmB4Kt7VnqDxc-k/s200/IMAG0699.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5627241341461137650" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Ap 10iem laiks nomācās, bet nelīst.
<br />Strādājam! Šodien saprotu, ka ne tikai sievietes jūsmo par dažādām sievišķīgām lietām, aksesuāriem, kosmētiku, respektīvi, dažādām spēļmantiņām, arī vīriešiem ir savas spēļmantiņas, atšķirība tikai izmēros un naudas summā, ko par tām iztērē. Vakar sapratu, ka bez manis, vīrs mīl arī jauno traktoru, kas nu ir nonācis viņa rīcībā un arīdzan ģeneratoru – spēlējās visu dienu, vakarā pārlaimīgs!
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh3Fsjb_jvvEFWLTRRZlMjyoa0BWN66pfAyKna6L8qh1WupPWpO9aqZ-te2Kec1nbKJO0nhPETm1ExBod8nhmdtuRmfwevx4025b_V4daDjE4w2s0TEq_1YT3BN8PMK1dUi_0PIfCyLudjw/s1600/IMAG0703.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh3Fsjb_jvvEFWLTRRZlMjyoa0BWN66pfAyKna6L8qh1WupPWpO9aqZ-te2Kec1nbKJO0nhPETm1ExBod8nhmdtuRmfwevx4025b_V4daDjE4w2s0TEq_1YT3BN8PMK1dUi_0PIfCyLudjw/s200/IMAG0703.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5627244478363550162" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Lai jau nu tiek:)! Un vēl, uzmanību vajadzētu pievērst uzrakstiem uz šortiem un krekliņa:) Uz manu aizrādījumu, ka krekliņš tā kā par baltu traktora darbiem - vīrs noteica - katram sava vieta! Nez vai tas attiecas arī uz šortu uzrakstu?:)
<br />Vakarā pošamies uz veikalu, ar 1.06.2011.tas strādā līdz 21:00. Ceram, ka rakstītajam var ticēt. Patiešām, strādā! Sapērkam ikdienas preces, samaksājam Ls 9,27. Ejot mājās, liekas kaut kā aizdomīgi daudz, pārskatu čeku. Nu apčakarēja atpūtniekus tas puisis no veikala <span style="font-style:italic;">Nāriņa </span>– divas reizes pieskaitīja vienus un tos pašus nakšķus:). Tagad zināšu un demonstratīvi pārskatīšu čeku viņa klātbūtnē katru reizi, kad iepirkšos, bet iespēju robežās centīšos iepirkties citur! Atpakaļ gājām gar jūru, dabas spēkam pretoties nevar.
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjdKwysS8qMWtwuWDgruM_cpBUCQifO6TOa735SAdehl8_oPrUMG31ti6G35T5ZMB7WxN80BrkasKP7xcCBjWQHrhBqAabmAswy8DDRDr_2SsuU779BPgY_zPtWjbz1W45_ALT-v7YJjWXr/s1600/IMAG0705.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjdKwysS8qMWtwuWDgruM_cpBUCQifO6TOa735SAdehl8_oPrUMG31ti6G35T5ZMB7WxN80BrkasKP7xcCBjWQHrhBqAabmAswy8DDRDr_2SsuU779BPgY_zPtWjbz1W45_ALT-v7YJjWXr/s200/IMAG0705.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5627246676662832402" /></a> <a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjq4bdO5-_tFm1_8EklwDDlqH_Y0QUHyQ7_hgtzh7pGMkQtghI0lmRYSWkBpfS3VI8USlSnzHFyi4GXcr0Vum-Rz_50VN2o18qJhEwrr2l-sBELscr4SX6xUyDj5gL3RgtC5OWhNWSEZyt/s1600/IMAG0711.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjq4bdO5-_tFm1_8EklwDDlqH_Y0QUHyQ7_hgtzh7pGMkQtghI0lmRYSWkBpfS3VI8USlSnzHFyi4GXcr0Vum-Rz_50VN2o18qJhEwrr2l-sBELscr4SX6xUyDj5gL3RgtC5OWhNWSEZyt/s200/IMAG0711.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5627247335218068146" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">6.07.</span>
<br />Šonakt jūra dusmojas vēl vairāk kā iepriekšējā naktī. Dzeguze nekūko. Pēc sātīgām zemnieku brokastīm (kā ne kā, mans "traktorists" pošas Nekurienes 2ha apgūšanā,t.i. izlīdzināšanā), dodamies uz jūru noskaidrot situāciju – pūš, viļņi ap pus metru, padraudīgi, bet forši.
<br />Laiskā otrā rīta kafija! Gatavojamies dienas darbiem, plkst. jau 11.
<br />Dienas gaitas bez īpašiem notikumiem, laiks karsts. Vakarā jūra!
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">7.07.</span>
<br />Šodien paredzēta notikumiem bagāta diena – palīgos no Rīgas brauc Mārcis, tiek izmantots sabiedriskais transports, un atzīts par gana labu esam:) un man ir paredzēts brauciens kā Padomju laikos teiktu – uz rajona centru, t.i. uz Talsiem – jāiesniedz elektrības pieslēguma projekts un jānokārto daudz citu mazu, bet ļoti būtisku lietu.
<br />Sagaidu Mārci, padzeram otro laisko rīta kafiju un ap 10iem dodos uz rajona centru. Pirmais ir brauciens uz AS Sadales tīkli Talsu nodaļu. Tā kā iepriekšējā dienā biju sazvanījusies ar Latvenergo informatīvo dienestu, tur man visu sīki un smalki izstāstīja, zināju kur un kad ir jābrauc, bet kā jau tas pie mums ir pieņemts, apkalpojošā sfēra klibo ne pa jokam – puisim, kuram, jāpieņem mani dokumenti, pieņemšanas laiks ir otrdienās un ceturtdienās no 9-12, diemžēl, uz vietas viņa nav un nebūšot, jo esot jābraukā pa objektiem. Gods kam gods, kundze, kuru atrodu kādā no kabinetiem, sazinās ar šo man vajadzīgo puisi pa telefonu, iepriekš gan nosakot, ka Rīgā informatīvajā dienestā nemaz nevar zināt, kas te (Talsos) notiek. Puisis palūdz, lai klausuli iedod man, turpmāk jau abi risinām dokumentu nodošanas un citus ar pieslēgumu saistītus jautājumus. Pēkšņi laipnā kundze man aizrāda, lai es beidzot runāt, jo rēķins būšot liels! Velns parāvis! Es esmu atbraukusi viņa kolēģa pieņemšanas laikā, viņa nav uz vietas, es runāju pa viņas DARBA telefonu par lietu, kur šī, viņas pārstāvētā iestāde, no manis grib dabūt summu, kas mērāma tūkstošos, un viņa man aizrāda par ilgu telefona sarunu! Nu es gan ar nepaliku parādā! Pateicu visu, ko domāju:).
<br />Vēl viena problēma šajā dienā bija telts mietiņi. Tā kā telts mums uz mēnesi Nekurienē pilda guļamistabas funkcijas, tad tā ir jāuzmana. Vakar konstatējām, ka ir pārlūzuši divi no 4 telts lokaniem mietiņiem, līdz ar to guļamistaba šķība, bet pats galvenais – lūzuma vieta var saplēst telti, tāpēc telts mietiņi ir jāmēģina dabūt jauni, bet izmeklējos gan sporta preču, gan mednieku un makšķernieku, gan būvmateriālu veikalā un nekā:(. Jāmēģina kaut kā iziet no situācijas! Daļēji to atrisināja lokanas augstspiediena ūdens caurules, kurās iebāzām telts mietiņus, savukārt caurules ar visiem mietiņiem tur, kur tās paredzētas teltī – izcili nav, bet vismaz telti neplēsīs.
<br />Pārējos vajadzīgos darbiņus veicu bez problēmām, ap 14iem esmu atpakaļ Nekurienē. Tagad jau tikai pusdienas saviem vīriešiem, bet kāpjot no mašīnas laukā, ar mani vēlējās pakomunicēt šāds skaistulis:
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjevYjUb_gwDeRDtDHSn8lCR1_gux_078PQpGUTR8itmL0jTCd-KNTzT-d3x5EHY48hr4N45kh-djsDPxLfyJTN_fTXK-ZnU4kxc-mYFtmWJPmzGK2XXfSRHGS6t9Ji05rqCgfAcsdvQBpt/s1600/IMAG0736.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjevYjUb_gwDeRDtDHSn8lCR1_gux_078PQpGUTR8itmL0jTCd-KNTzT-d3x5EHY48hr4N45kh-djsDPxLfyJTN_fTXK-ZnU4kxc-mYFtmWJPmzGK2XXfSRHGS6t9Ji05rqCgfAcsdvQBpt/s200/IMAG0736.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5627242606621466562" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Vakarā atkal jūra.
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">8.07.</span>
<br />No rīta Meža radio jau vairs nedzirdam, konstatējam, ka esam pieraduši. Šodien paredzēta diena parastā, un tāda arī ir – strādājam, rosāmies, ejam uz jūru arī dienas vidū, jo ir ļooooti karsts, sāk prasīties pēc lietus!
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">9.07.</span>
<br />Sestdiena! Nosacīti – pūšamies. Visapkārt svin Zvejnieku svētkus, mašīnas gar mūsu Nekurieni kursē kā Rīgā pa Brīvības ielu. Sākotnēji arī mums ir doma apmeklēt kādu no pasākumiem, taču, kad iedomājamies to mašīnu un cilvēku masu, vēlme pāriet. Nolemjam vien pusnaktī aiziet līdz jūrai, pavērot salūtu Rojā. Salūts skaists, ilga 5 min., arī redzamība gana laba, neskatoties uz palielo km daudzumu. Taču daudz interesantāks gaismas šovs mūs sagaidīja, kad nācām no jūras uz māju – mēs gājām cauri jāņtārpiņu gaismas alejai! Mazās, salātzaļās gaismas diodītes bija visur, kur vien pametām skatu. Kaut ko tādu nebiju vēl redzējusi. Bija vērts iet uz salūtu.
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">10.-17.07.<span style="font-weight:bold;"></span></span>
<br />Nu jau veselu nedēļu neko neesmu rakstījusi! Piedodiet, klasika – nav laika! Kas tad ir noticis šajā laikā Nekurienē?
<br />Izglābu taurenīti no drošas noslīkšanas jūrā. Vai nu iepūsts, vai nu pats neprātīgi lidojis, bet, kad pieliku pirkstu, tik cieši tam pieķērās, ka likās, bija gaidījis glābiņu. Iznesu ārā – aizlidoja.
<br />Strādājām. Nu jau mūsu Nekurienes 2 ha sāk pieņemt aprises, kādai tai jābūt.
<br />Dedzinām nenormāli lielas zaru un koku sakņu kaudzes. Bail, jo dedzināt ugunskurus meža zemē vasaras sezonā ir aizliegts, atbrauks „pažarnieki” un uzliks sodu, bet kā saka – stunda baiļu un drazu kaudzes vairs nav, bet šādu kaudžu vēl ir ļoooti daudz:).
<br />Bijām atkal „rajona centrā”, tur gan bija piedzīvojumi – „bitītei” nolaida riepa. Tā kā šim modelim „zapaskas” nav, vērsāmies Hondas servisā un mums tika atsūtīts pakaļ evakuators. Sīkumos gan neiedziļināšos, viss notika ļoti operatīvi un riepas pat abas aizmugurējās tika nomainītas, taču kombinācija - auto vadīšana, grādīgā dzira un policija, joprojām iet roku rokā:).
<br />Apmeklējām vietējo tirgu – žāvētā gaļiņa nu ļoti laba! Uzzinājām, ka mūsu mīlulei Grētai rajona centrā ir pašai savs apģērbu veikals:).
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi5x26qNa2m2B4DVnU3unGltlF0rJ4_FbAnvqenz0JX_wUsQv0Ar46kenT_aabTY1Derod4fTbZM1RQQKloPYP3duypvHE6nGd8Qc4ntYarkoKxiwIA03keSGnhpQElzr7zELUKbddLxNdX/s1600/IMAG0773.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi5x26qNa2m2B4DVnU3unGltlF0rJ4_FbAnvqenz0JX_wUsQv0Ar46kenT_aabTY1Derod4fTbZM1RQQKloPYP3duypvHE6nGd8Qc4ntYarkoKxiwIA03keSGnhpQElzr7zELUKbddLxNdX/s200/IMAG0773.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5630273858408336978" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Piedzīvojām lietu un pastipru vēju, telts izturēja gods godam, nedaudz gan samirka segas mala, bet tagad vismaz zināšu telts „vājās vietas”. Pēc šī pasākuma gan biju neizgulējusies un kašķīga, bet viss taču pāriet:)
<br />Sestdien – 16.07. bijām aizbraukuši arī līdz mājām Lielvārdē – nopļāvām zāli, izmazgājām veļu, padarījām vēl kaudzi visādu sīkumu un vakarā atpakaļ uz Nekurieni. Nu tīk mums tur! Jā, patīkami bija, ka veikalā „Armijai un civilajiem”, kur pirkām telti, mums tika samainīti trīs salūzušie telts loki. Vispār, tā ir problēma, jo nav jau garantijas, ka tie loki nesalūzt atkal:(.
<br />Jūras apmeklējums katru dienu paliek nemainīgs pasākums un joprojām mūs apmeklē dažādi "skarabeji" (tā es saucu visus kukaiņus, kas daudzmaz līdzinās vabolēm:).
<br />
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiypQPNXl2rb4J0ntF4f6KD3e62AriMeWIQKa2HHcyqZdk7b3A4UAZhyvWlXMquIAnsgLPqcqOIuG9WyOx-cPpG9l3LHj3Ty05NeUyI58Ec00fQGgqtyaWIIUUU96RH5-3-aiGDg-qVej6-/s1600/IMAG0770.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiypQPNXl2rb4J0ntF4f6KD3e62AriMeWIQKa2HHcyqZdk7b3A4UAZhyvWlXMquIAnsgLPqcqOIuG9WyOx-cPpG9l3LHj3Ty05NeUyI58Ec00fQGgqtyaWIIUUU96RH5-3-aiGDg-qVej6-/s200/IMAG0770.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5630275509943074738" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Arī ķirzaciņa iznāk pasildīties saulītē.
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwnBOhEixfKtBSw7-_g67scFi_CDyD6tdCJITbXGRhKPB_4PabzUsPoitfMQODgGgXM3DnHL4CgiJQr6w2ITNwVN3aqUtCsCZp9i_ptpLYVOZVeuTfT7608BTKznQ7zXkzCPSPZ7-Lg9yu/s1600/IMAG0777.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwnBOhEixfKtBSw7-_g67scFi_CDyD6tdCJITbXGRhKPB_4PabzUsPoitfMQODgGgXM3DnHL4CgiJQr6w2ITNwVN3aqUtCsCZp9i_ptpLYVOZVeuTfT7608BTKznQ7zXkzCPSPZ7-Lg9yu/s200/IMAG0777.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5630276139944188162" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Un, protams Grēta izpaužas pēc pilnas programmas:).
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEislW1AcvQh0SqlSxKN8FFGL_Aqvh3bXvnkclF1GlT40wGUdV1GaEnskOjkRVGpF0xYQkgXepZmAEm4GaZNBlt50zFp-6E1CaOAHqWq7uoxkJ_5uTFU9poGsx9qFW1ohk1Q21qaRh0l0-rx/s1600/IMAG0754.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEislW1AcvQh0SqlSxKN8FFGL_Aqvh3bXvnkclF1GlT40wGUdV1GaEnskOjkRVGpF0xYQkgXepZmAEm4GaZNBlt50zFp-6E1CaOAHqWq7uoxkJ_5uTFU9poGsx9qFW1ohk1Q21qaRh0l0-rx/s200/IMAG0754.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5630276657941943250" /></a> <a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjdbVizyzWHN-N9zLEe3d5ugdgTgQLbn_vhyphenhyphen5oeTM4dg2J-bVcvB5jqqoGzN0yuw7qP6nlF3784Y4uq3URixMm587VOvAfmCTsQ1tBpan3Cdk9ESk7vK1qGz8lUvdLM1FJ9qmvZw5qrudAv/s1600/IMAG0755.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjdbVizyzWHN-N9zLEe3d5ugdgTgQLbn_vhyphenhyphen5oeTM4dg2J-bVcvB5jqqoGzN0yuw7qP6nlF3784Y4uq3URixMm587VOvAfmCTsQ1tBpan3Cdk9ESk7vK1qGz8lUvdLM1FJ9qmvZw5qrudAv/s200/IMAG0755.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5630277013050663090" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Šodien 17.07. laiskojamies uz nebēdu, saulīte mūs lutina! Galvenā atziņa – būt harmonijā pašiem ar sevi!
<br />
<br /><span style="font-weight:bold;">18.07.-7.08.</span>
<br />Tiem, kas lasa manus gara darbus, jūtos tā kā nedaudz parādā, jo šo ilgo laika posmu neesmu aprakstījusi. Atkal jāatzīstas, bija gan objektīvi, gan subjektīvi apstākļi, kas kavēja man izpausties, bet vairāk gan dominēja tie pēdējie – vienkārši baudīju savu Nekurieni un rakstīt tā īsti nemaz negribējās. Taču spilgtākos mirkļus mēģināšu restaurēt.
<br />No 21.-24.07. savā Nekurienē tēloju mājsaimnieci, jo to vien tik darīju, kā taisīju ēst un mazgāju traukus. Palīgā bija atbraukusi vīriešu kārtas jaunatne ar saviem draugiem. Darbi ritēja tik sparīgi, ka traktors 23.07. tika iesēdināts dubļos līdz asīm. Tā dabūšana ārā prasīja 3h vakarā, bet, tā kā virsū nāca melnā tumsa, tad darbi bija jāpārtrauc un 3h no rīta. Būšu godīga, naktsmiers nekāds, jo doma tik viena – kā to dzelzi dabūt ārā? Jau vakarā zvanījām palīgiem ar jaudīgāku tehniku, tie pieprasīja Ls 60 – tā kā žēl bija maksāt tādu summu! Bet kā saka – rīts gudrāks par vakaru, un apvienojot četru vīru garīgos un beigās arī fiziskos spēkus, dzelzs rumaks izkārpījās no dubļiem! Nu ko lai saka – nervus tas pasākums pakutināja ne pa jokam.
<br />24.07. atcerējos kolhoza laikus – vācām no Nekurienes lauka akmeņus, un kā teica Līga – mums tapa pašiem sava - nevis Kaltenes, bet Vandzenes kalva:).
<br />25.-26.07. uzņēmām viesus, protams, ar visām no tā izrietošām sekām.
<br />Nu viens no iespaidīgākiem notikumiem bija 29.07. Lietus lija 14h no vietas, un mūsu Nekuriene pārvērtās jūrā, bildē to ļoti labi var redzēt.
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWUXmVWErEWFmxer9KR3PhVd3vPDEdHlpz6iuZSaoh5jSMKKkp572D0B-sIo0TtzZz-_Mg6kb2ka7L6RWFW1PV24cm8jFy4jU6RRWol_VJ8DLHgsjIEFPWskRHI0OBvP8g7woyBa4nDe6l/s1600/IMAG0826.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWUXmVWErEWFmxer9KR3PhVd3vPDEdHlpz6iuZSaoh5jSMKKkp572D0B-sIo0TtzZz-_Mg6kb2ka7L6RWFW1PV24cm8jFy4jU6RRWol_VJ8DLHgsjIEFPWskRHI0OBvP8g7woyBa4nDe6l/s200/IMAG0826.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5641699031920473634" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Pienāca 1.08. un Aivaram bija jāsāk strādāt – atvaļinājums bija beidzies, bet man tik ļoti vēl gribējās pabūt savā Nekurienē, tāpēc pierunāju meitu pabūt Nekurienē un darīt NEKO.
<br />Savukārt ar meitu lielākais piedzīvojums bija tieši 1.08. - mēs uz Nekurienes piebraucamā ceļa atradām mīnu!!! Sākās satraukti zvani Aivaram, saskaipošanās ar Mārci un bīstamā atraduma foto sūtīšana abiem pieminētajiem kungiem, lai tie spētu noteikt tā identitāti. Bijām pilnīgā gatavībā zvanīt atmīnētājiem, jo galu galā mēs esam tikai divas dāmas un esam atradušas priekšmetu, kas ir aizdomīgi līdzīgs mīnai:). Abi pieminētie kungi mums nepārtraukti atgādina, lai tikai „mīnu” neaiztiekam! Lieki piebilst, ka Līga to „mīnu” izkasīja ar zaru no zemes:)! Un tad mūs sagaidīja lielā vilšanās! Pateicoties mātei Google atradām un sapratām, ka tā ir tikai traktora kaut kāda detaļa, ko jau tajā pašā vakarā apstiprināja arī ekskavatoristi, kas nāca aplūkot topošo darba lauku. Un tā mēs palikām bez sapieru apmeklējuma! Bet to, kāda izskatījās mūsu atrastā „mīna”, varat aplūkot fotogrāfijā.
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCswCcCG26UHstryAXCWksv9ktUBaVB6zoW6uJ1QcdR_unSCZLOEiftiNhTijJHAFvqJaxi3zqGiUsb6M-qefPiwUwm6UPMwrjb2IyH-jp4-hqNsnYIAh7t_njUxpcSwmRtHJoIHm3F94e/s1600/IMAG0838.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCswCcCG26UHstryAXCWksv9ktUBaVB6zoW6uJ1QcdR_unSCZLOEiftiNhTijJHAFvqJaxi3zqGiUsb6M-qefPiwUwm6UPMwrjb2IyH-jp4-hqNsnYIAh7t_njUxpcSwmRtHJoIHm3F94e/s200/IMAG0838.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5641699434513718274" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Pārējā laikā abas darījām NEKO - sauļojāmies, peldējāmies, izklaidējām Grētu, izglābām no jūras spāri, lasījām gailenes un brūklenes, es adīju un tamborēju, ar vienvārdsakot, darījām foršas, mīļas un visādi citādi sievišķīgas lietiņas.
<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiSLtVrbiVrH2z6bzKyhcFV22fueJuikHAB_pRu52kt-ZhCyFK7LLen9sWySDN9XJcJPYRj3soybl9544rxI2XTnwE6zwciOjfHUBoekbMmc1HRtPX9oBlaUNmecRK3EeIdumVuJr4QQnHZ/s1600/IMAG0797.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiSLtVrbiVrH2z6bzKyhcFV22fueJuikHAB_pRu52kt-ZhCyFK7LLen9sWySDN9XJcJPYRj3soybl9544rxI2XTnwE6zwciOjfHUBoekbMmc1HRtPX9oBlaUNmecRK3EeIdumVuJr4QQnHZ/s200/IMAG0797.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5641700134633785122" /></a>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />Jau sestdien - 6.08., pametu savu Nekurieni. Bija skumjums. Nevaru noliegt, ka negribējās visus civilizācijas labumus, bet tik ļoti gribējās arī palikt Nekurienē. Tagad turpināsim braukt uz savu Nekurieni sestdienās un svētdienās!
<br />Dažas elementāras atziņas no dzīvošanas laika Nekurienē, kuras pārbaudīju uz savas ādas:
<br />- Patiesībā cilvēkam vajag ļoti maz lietu, lai tas varētu dzīvot, un es uzsveru - dzīvot, nevis eksistēt un izdzīvot!
<br />- Daba ir tik daudzveidīga, jo tik daudz dažādu „mošķu” un „skarabeju”, es visā savā dzīvē nebiju redzējusi!
<br />- Cilvēks var pielāgoties un piemēroties (saprāta robežās) dažādiem apstākļiem, ja tikai ir vēlēšanās to darīt!
<br />Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-27050958123550552602011-07-08T12:34:00.001-07:002011-07-08T12:39:35.261-07:00Profesionālā izglītība – prestižs jeb ...?Dzirdot vārdu salikumu – profesionālā izglītība – asociācijas ir kādas nu kuram: vieniem tā ir profene no padomju laikiem, kurā ražoja strādnieku gvardi rūpnīcām, citi uzskata, ka profesionālās skolās mācās tie, kuriem sekmes ir zem vidējā un tātad vidusskolā nav ko darīt, liela daļa sūkstās par to, ka mums vispār nav sava aroda meistaru, jo ir vai nu juristi un ekonomisti vai arī pamatskolas beidzēji bez profesijas, un tikai retajam nāk prātā – labs amats, augsta līmeņa profesionālās iemaņas, kas ļauj būt pārākam par tiem, kuriem tādu nav. Šoreiz neoperēšu ar skaitļiem, bet vairāk ar savu personisko, audzēkņu, kolēģu, darba devēju un apkārtējo viedokli.<br /> Jau dzirdu arī oponentu viedokli, ka profesionālas izglītības skolu līmenis ir zems! Trīs gadus strādājot šāda veida izglītības iestādē, esmu pārliecināta, ka tie ir iesūnojuši stereotipi, kas sakņojas vairākuma pārliecībā, ka uz profesionālajām skolām iet tikai tie, kam vidusskola nav pa spēkam. Jāsaka, ka šādu viedokli uztur arī pašreizējā izglītības sistēma – nauda seko skolēnam, t.i., jo skolā vairāk audzēkņu, jo lielākas naudas summas ir skolas rīcībā, tādējādi, skolas sakostiem zobiem cenšas turēt visus tos, kuri kaut kad parādās skolā un kaut kā mācās, bet patiesībā, jau ja sen būtu jāatskaita par nesekmību un neattaisnoti kavētajām mācību stundām, protams, šādi audzēkņi skolas prestižu un sekmju līmeni grauj.<br />Esmu ļoti gandarīta par savu skolu, t.i. Ogres Amatniecības vidusskolu un tās administrācijas darbu, jo šajā mācību gadā tika atskaitīti visi ļaunprātīgie stundu kavētāji un visi tie, kam mācības nebūt nebija prioritāte. Jāsaka godīgi, ka daļai no atskaitītajiem, tas bija liels un nepatīkams pārsteigums , jo cerēja – gan jau varēs turpināt līdzšinējā garā!<br /> Tā kā pati strādāju profesionālās izglītības sistēmā, un pirms tam ir ilgu gadu darba pieredze vidusskolās un koledžās, gribētu apkopot tos „+”, kas profesionālās izglītības iestādes padara pārākas par vidusskolām. Precizēšu, ka es runāju par 3.līmeņa profesionālo izglītību, kuras apgūšanai nepieciešami 4 gadi, ja mācības uzsāk pēc 9. klases beigšanas.<br />Tātad, mācoties profesionālās izglītības iestādē, audzēknis:<br />- Apgūst sev tīkamu amatu<br />- Iegūst vidējo izglītību, kārto centralizētos eksāmenus, un tieši tāpat, kā vidusskolas absolventam, ir iespēja iestāties augstākajā mācību iestādē<br />- Saņem valsts maksātu stipendiju (pašreiz ir iespēja papildus saņemt arī ES finansētu)<br />- Apgūst pirmās darba iemaņas prakses uzņēmumos, tādējādi pārliecinoties, vai izvēlētā profesija patiešām ir tīkama<br />- Ja izrādās, ka apgūstamā profesija nebūt nav sapņu profesija, tad nekas jau nav zaudēts, ir iespēja apgūt citu profesiju<br />Un galvenā atšķirība starp profesionālās izglītības iestādes absolventu un vidusskolas absolventu ir tā, ka abi gandrīz vienā vecumā beidz skolu, bet viens ir gatavs darba tirgum, jo ir apguvis amatu, bet otrs, ja neiestājas uzreiz augstākajā mācību iestādē, piedodiet, ir kā no laivas izmests.<br /> Nu jā, it kā ir zaudēts viens gads, jo mācības profesionālās izglītības iestādēs ir 4 gadi, bet vidusskolā 3 un, vasaras brīvlaiks ir tikai divi mēneši, jo papildus ir prakses.<br /> Balstoties uz iepriekš teikto un savu pieredzi profesionālajā izglītības sistēmā, gribu izteikt pavisam radikālu viedokli – uzskatu, ka vidusskolā/ ģimnāzijā būtu jāmācās tikai tiem skolēniem, kas beidzot 9.klasi, skaidri spēj formulēt savas dzīves mērķi – studijas augstākajā mācību iestādē, kam pamatā, protams, ir izcilas sekmes, visiem pārējiem būtu jāmācās profesionālās izglītības iestādēs, apgūstot kādu profesiju. Ja pēc skolas beigšanas audzēknis ir sapratis, ka viņš tomēr vēlas tālāk mācīties augstākajā mācību iestādē, viņam ir visas iespējas savu nodomu realizēt.<br />Prātā nāk kāda uzņēmēja, Amatniecības kameras guļbūvju meistara teiktais krīzes laikā: „Es jau būtu gatavs veikt bartera darījumu –atdot savu guļbūvi pret pakalpojumu, bet tas cilvēks tak pat grāvi izrakt neprot.” Protams, runa jau nav par grāvi, runa ir par to, ka cilvēkiem nav profesionālo iemaņu kādā konkrētā amatā/profesijā.<br /> Protams, profesionālajai izglītībai, tāpat kā Latvijas izglītības sistēmai kopumā ir nepieciešamas reformas, kas izglītību, tajā skaitā profesionālo, padarītu konkurētspējīgāku, elastīgāku un jo īpaši liels uzsvars būtu jāliek uz ļoti ciešu darba devēju un profesionālo mācību iestāžu sadarbību. Taču arī šajā jomā ledus ir izkustējies un Valsts izglītības attīstības aģentūra realizē projektu „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, kura mērķis ir izveidot pastāvīgi strādājošu, kvalitatīva un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu. Kopumā plānots izpētīt 12 nozares. Arī Ogres Amatniecības vidusskolas skolotāja A.Heniņa ir šī projekta ietvaros izveidotās Tūrisma un skaistumkopšanas nozares ekspertu komisijas sastāvā.<br /> Nobeigumā vēlētos padalīties un nenoliegsim arī palielīties ar Ogres Amatniecības vidusskolas (ar 2011.gada 1.septembri Ogres Valsts tehnikums) šā gada absolventu rezultātiem:<br />- Vidējā atzīme skolai centralizētajos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos - 7,3 balles – četri vērtējumi „10”, divpadsmit „9” (no 68 absolventiem)<br />- Vidējā atzīme profesionālās vidējās izglītības programmas „Interjera dizains”, kvalifikācija „Interjera noformētājs” grupai – 8,13 balles<br />- Vidējā atzīme profesionālās vidējās izglītības programmas „Reklāmas dizains”, kvalifikācija „Vizuālās reklāmas noformētājs” grupai – 8,37 balles<br />- Vidējā atzīme profesionālās vidējās izglītības programmas „Miltu izstrādājumu ražošana”, kvalifikācija „Maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālists” grupai – 7,6 balles<br />Un jāatzīmē, ka šo vērtējumu sniedz neatkarīga komisija, kurā ir augstskolu un darba devēju pārstāvji.<br /> Nu ko, domājiet, lemiet! Varbūt tieši Jūs kādā specialitātē vēlaties kļūt zinošākais, profesionālākais, erudītākais, vienvārdsakot – vislabākais!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-11452029745529485122011-04-16T04:05:00.000-07:002011-05-10T11:21:48.961-07:00Čīkstošais klusums - māksla jeb kaut kas banāls?Šīs savas pārdomas iesāku rakstīt 16.04., tūlīt pēc izrādes "Čīkstošais klusums" noskatīšanās. Pusi teksta uzrakstīju emociju pārņemta un metu mieru, tikai tagad atkal pieķēros. Cerēju, ka mana šūmēšanās pierims, varbūt kaut kas manā prātā mainīsies, vai kāds spēs mainīt manas domas, bet nekā. Tādējādi manas pārdomas par "Čīkstošo klusumu" Nacionālajā teātrī nav izrādei tās glaimojošākās. <br />Atsauksmes pirms izrādes pretrunīgas, vairāk gan negatīvas. Iepriekš iepazinos arī ar saturu - nu tas nebija tas saistošākais, bet kā saka, kamēr neesi redzējis, nevari spriest. Un tad sāku skatīties!<br />Tas, ko es redzēju, pārspēja jebkādas manas iedomas par šo izrādi. Tik sašutusi un negatīvu emociju pārņemta, es sen nebiju bijusi, vai pareizāk sakot, neatceros, kad esmu bijusi. Īsti pat nezinu ar ko sākt.<br />Pimkārt, pilnīgi nepieņemama bija izrādes leksika - pi....., pe... utt. biezā slānī, publika, dzirdot šos šedevrus, smejas un applaudē. Domājiet ko gribiet, bet tas bija prasti, vulgāri un pretīgi. Un nepieņemu argumentu - bet jaunatne tā šodien runā! Tā jaunatnes daļa, kas šodien tā runā, uz teātriem neiet un vairošanās problēma viņiem arī nav problēma.<br />Otrkārt, lai arī izrādes būtība - demogrāfiskās situācijas kritiskums Latvijā - ir visnotaļ aktuāla, tad pilnīgi nepieņemams ir tās "it kā" humoristiskais risinājums - vairošanās biedības vidošana! Komēdijas tēma - tā kā par smagu, kaut gan varēja apspēlēt, priekš traģēdijas - stipri par seklu.<br />Jo īpaši mulsināja publikas reakcija! Vai tiešām mūsu sabiedrība, un īpaši it kā inteliģentā daļa (liekas, ka uz teātri sabiedrības degradētā daļa neiet), ir tik sekla, ka klajas jēlības raisa smieklus, aplausus un ovācijas.<br />Bez tam es nesaprotu, kāpēc par izrādi atbildīgie cilvēki, izrādes režisors utt., liek man skatīties šīs jēlības? Protams, tūlīt būs atbilde - neviens nelika, pati izvēlējies! Es izvēlējos normālu, klasisku teātri, nevis eksperimantālo, es vēlējos baudīt, piedodiet par banalitāti - mākslu, bet nevis jēlības, nedomāju, ka piepūsti prezervatīvi Nacionālajā teātri, kas tiek palaisti skatītāju zālē ir māksla. Ja man to piedāvātu vecpuišu vai vecmeitu ballītē - viss ir O.K., bet ne teātrī. <br />Katrai lietai un notikumam ir/vajadzētu būt savai vietai, arī pī un pē lietotošanai. Un ziniet, es nudien neesmu puritāne!<br />Jā un vēl, izrāde ir it kā ļoti patriotiska, taču manuprāt, tajā parādījās klajš šovinisms. Nu kaut kādu tolerances devu būtu tomēr jāievēro, jo atkal - esam taču teātrī. <br />Nu lūk, tā man tas viss rādās:(, bet tās jau ir tikai manas domas, mans viedoklis:).Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-37811559681573499532011-02-24T10:49:00.000-08:002011-02-24T11:37:55.773-08:00Izdota Militārā mantojuma karte<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzplj4_ueGX7rNYDCqSmMZtBU4dJ7g5Iwur0Qzvl6zvLmIOVkvNwuF3Q6Tv7FS_Em-LNs-sARdYO-8rV0JoX1VABPKzE-0sok5tP_xKfTbPfneFb6hi1uxjkbYaVwqkEWOTASXGQgDMd8t/s1600/Militara+mantojuma+karte.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 123px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzplj4_ueGX7rNYDCqSmMZtBU4dJ7g5Iwur0Qzvl6zvLmIOVkvNwuF3Q6Tv7FS_Em-LNs-sARdYO-8rV0JoX1VABPKzE-0sok5tP_xKfTbPfneFb6hi1uxjkbYaVwqkEWOTASXGQgDMd8t/s200/Militara+mantojuma+karte.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5577341677701830786" /></a><br />Šodien dienas gaismu ieraudzīja <a href="http://www.celotajs.lv/news/item/view/22">Militārā mantojuma karte</a>. Karti izdevusi asociācija "Lauku ceļotājs". Šajā materiālā apkopotie objekti ir salīdzinoši maz zināmi, līdz ar to, tie dod impulsus jaunu maršrutu izveidei un iekļaušanai jau esošajos maršrutos un jaunu vietu atklāšanai vietējiem tūristiem. Taču, manuprāt, īpaši šie objekti būtu saistoši ārzemju tūristiem, jo tieši militārais mantojums ir tas, ar ko mēs esam atšķirīgi salīdzinājumā ar citiem tūrisma galamērķiem.<br />Kartē ir apkopti 60 militārie objekti, kas aptver pēdējos 2 - 3 gadsimtus, taču tā ir tikai neliela daļa no visa Latvijas teritorijā esošā militārā mantojuma, jo kā stāstīja kartē ievietoto objektu apsekotājs un kartes tekstu autors Juris Smaļinskis, padomju laikā militārā mantojuma teritorijas ir aizņēmušas 10 - 12% no visas Latvijas teritorijas. <br />Cerams, ka šī karte ir tikai sākums jaunu militārā mantojuma objektu atklāšanai un pārveidošanai par tūrisma objektiem. <br />Jā un vēl, asociācijas "Lauku ceļotājs" ļaudis lūdz atsaukties visus, kuri ne tikai zina par kāda militāra objketa atrašanās vietu, kas nav iekļauts kartē, un ziņot par to, bet arī atsaukties cilvēkus, kuriem ir interesanti stāsti par un ap militāro mantojumu.Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-73864606813024603452011-02-18T12:14:00.000-08:002011-02-18T13:06:37.710-08:00Izrāde "Anna Kareņina" Nacionālajā teātrīPēc ilgiem laikiem Nacionālajā teātrī baudīju patiešām neaizmirstamu vakaru, proti, izrādi "Anna Kareņina". <br />Pavisam nesen aktrise Marija Bērziņa teica, ka mākslai ir divi kritēriji - tai jāuzrunā jūtas vai prāts. Tad nu lūk šī izrāde uzrunāja gan jūtas, gan prātu - spēcīgs aktieru sastāvs, fantastiski Kristīnes Pasternakas tērpi, baudāms muzikālais noformējums un Indra Roga izcila Annas Kareņinas lomā. Viņas fināla monologs vārdiski nebija tik spēcīgs, cik emocionāls bija tēlojums - likās, Indra Roga sevi saplosa gabalos uz skatuves.<br />Pirms izrādes dzirdēju dažus izrādei neglaimojošus komentārus - 2.cēliens garlaicīgs, izrāde ļoti gara, pat tādu - nu es Tevi neapskaužu. Tādējādi, uz izrādi braucu ar manāmu satraukumu. Bez tam, tik ļoti gribējās baudīt patiešām īstu klasiku, bet bailes bija no fakta, ka pēdējā laikā jebkurš klasikas gabals, piedodiet par teicienu, ir sačakarēts - "Mērnieku laiki" tam ir izcils piemērs, jāsaka arī "Zagļi" Dailes teātrī nu nav īsti baudāmi.<br />Taču "Anna Kareņina" pārspēja visas cerības. Protams, vienmēr var skaldīt matus - varbūt pēc tik spēcīga emocionlā fināla, bija pārāks straujš izrādes nobeigums, kas līdz ar to, it kā izrādes sākumu prasīja emocionāli piesātināku. Bet tā patiešām ir matu skaldīšana:) Laiks pagāja ļoti ātri un izrāde vēl nākamajā dienā mani turēja savā varā.<br />Un vēl viena atziņa, kas radās pēc izādes noskatīšanās - mainās laiki, mainās tikumi!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-72518219234223253472011-02-17T01:59:00.000-08:002011-02-17T02:10:39.502-08:00Balttour 2011Šogad Balttour izstādes organzētāji nāca klajā ar jaunu koncepciju. Kā lielam vairumam, arī man šī izstāde "gāja pie sirds". Šis travelnews.com raksts <a href="http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=18336&i_id=5&pub_id=63713">Balttour 2011 atzīst par pēdējo 10 gadu labāko tūrisma izstādi</a> atspoguļo arī manas izjūtas apmeklējot izstādi.Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-16628097944457364932011-02-06T10:05:00.000-08:002011-02-07T09:58:32.644-08:00Grētas stāsts par adījumiem suņiemEs esmu Grēta - mīļa, jauka, skaista un izsmalcināta dalmāciešu šķirnes suņu meitene. Esmu jau liela, man ir divi gadi. Nu, labi, vēl bez dažām dienām divi gadi. Man ir paši labākie saimnieki, esmu lutināta un mīlēta, un lolota, un man ir visskaistākās drēbes, jo par to, lai tādas man būtu, viņi gādā. Nu jā, varbūt Jums tas šķitīs dīvaini, ka tie mūsu saimnieki mūs tā grib ģērbt, bet ticiet vai nē, tā nav, ka par to jāsmejas, jo mums patiešām salst. Man jau ir forši, man viss ir. <br />Mani saimnieki, par savu lielo rūpību, ir kļuvuši arī par krustvecākiem Jorkšīras terjera sunei. Viņu sauc Lora. Nu nav tā, ka man viņa ļoti patīk, viņa ir vecāka par mani, lai arī mazāka augumā, negrib ar mani spēlēties un pauž to rūkdama un riedama, bet es jau tikai spēlēties gribu! Saimnieki saka, ka es esot lielāka augumā, ka jābūt atturīgākai! Un kas par to?! Spēlēšanās prieku tas nemazina! Bet ko nu par to... Es jau esmu liela, jo man taču ir bez dažām dienām divi gadi, es klausu saimniekus!<br />Lorai, piemēram, toties, nav tādu foršu drēbju kā man, bet es jau teicu, ka man ir forši saimnieki, tas jau sanāk, ka Loras krustvecāki, un viņi jau nevienu neatstās bešā. Un es ar to lepojos. Tā, nu, izrādās, mana saimniece esot 1985. gadā adīšanas skolu beigusi. Sen, ne?! Bet iemaņas nav zudušas, tik garšīgas tās viņas adītās zeķes visiem cilvēkkārtas pārstāvjiem mūsu ģimenē! Ja Jūs to zinātu! Un zināt, ko viņa Lorai uzadīja?! Lūk, šito:<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhL5IQgMwnbns5WsBVu20Gz8GMbt60EPsENbmfmPjjVCzdBOODM-NPg6gGnZjBd6wXaxsCZrEHjy4WjCikBD30VOjAN1_DNiTC-FB2pOKcZv7n2Z_iqIlgPcBl4k7Ybhz5SHpVa3rIllphy/s1600/Greta+blogam11.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhL5IQgMwnbns5WsBVu20Gz8GMbt60EPsENbmfmPjjVCzdBOODM-NPg6gGnZjBd6wXaxsCZrEHjy4WjCikBD30VOjAN1_DNiTC-FB2pOKcZv7n2Z_iqIlgPcBl4k7Ybhz5SHpVa3rIllphy/s200/Greta+blogam11.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5570644750244773746" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Nē, nē, tā esmu es, es arī gribēju sevi parādīt, te ir tas, kas jāskatās:<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_zHj_dbSepNhR4oa41mGgbX9k3DckcaG6z5vOTDjMlHJBD4GTcJ6526tJ2zdhirBLlCaVobPb5ind698PTdq85ZQ3KC-2T565Hc7u00eAW6y4Z9ywuXo_lfqDz5VLKCCLi39LGWgnjbdC/s1600/Lora+105.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_zHj_dbSepNhR4oa41mGgbX9k3DckcaG6z5vOTDjMlHJBD4GTcJ6526tJ2zdhirBLlCaVobPb5ind698PTdq85ZQ3KC-2T565Hc7u00eAW6y4Z9ywuXo_lfqDz5VLKCCLi39LGWgnjbdC/s200/Lora+105.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5570645328745102786" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjp7dgCWzTTJoTbhNj2kMfj5CbMh10K1Tk818d8IGkQlrVuXeit8klKMk7DAycOpwb91-nXzgvEXEAoL1NufP2XVw9VvgxrH2gEjDPgVoltP88gUQDmAxGr_AAYS2TlkXQkcoGwAWaQ8av6/s1600/Lora+119+1.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjp7dgCWzTTJoTbhNj2kMfj5CbMh10K1Tk818d8IGkQlrVuXeit8klKMk7DAycOpwb91-nXzgvEXEAoL1NufP2XVw9VvgxrH2gEjDPgVoltP88gUQDmAxGr_AAYS2TlkXQkcoGwAWaQ8av6/s200/Lora+119+1.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5570648405946715474" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgzexTzJDfRuaAJMuidN4kshyphenhyphenNBfKv-LSXLGfqXa71qZLl-O7EJvAAUmbEZ-oag_Of1HAKTQI93ESS98zWO3WeHY-AF4whU7fuMfqwBgT9iPqVcEsIBmXjttue9_41vXgtQRcSqhJZIwdvo/s1600/Lora+108.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgzexTzJDfRuaAJMuidN4kshyphenhyphenNBfKv-LSXLGfqXa71qZLl-O7EJvAAUmbEZ-oag_Of1HAKTQI93ESS98zWO3WeHY-AF4whU7fuMfqwBgT9iPqVcEsIBmXjttue9_41vXgtQRcSqhJZIwdvo/s200/Lora+108.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5570655064877233618" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Ja Tev arī tādu gribas, raksti vai zvani manai saimniecei pa tālruni 27013139, viņa par draudzīgu cenu Tev noadīs tieši tādu pašu, līdzīgu vai, nu labi, tādu, kādu Tu pats gribēsi! Jā, arī ar tām pērlītēm un lentītēm, mums, dāmas, un Jums kungi, arī šlipsi ieadīs vai tauriņu, ja kāds saviesīgāks pasākums! Ja nevarēs izvēlēties, viņa arī ieteiks, gaume viņai laba!<br /><br />Tikai, neaizmirsti parādīt to arī savam saimniekam, lai viņš zina, ka Tev arī tādu vajag!<br /><br />Savukārt, mana saimniece teica, ka nākamo stāstu par adījumiem, mums suņiem, viņa rakstīšot pati. Lai arī man labi sanākot stāstīt. Kas zina, varbūt atļaus vēl kādu reizi man ko ierakstīt. Man jau tās modes lietas un, īpaši, adījumi suņiem, makten iet pie sirds. Bet vispār. Esmu liela stāstneice, pēc garastāvokļa, protams, un par dažādām tēmām... Saimniece man atkal lūdz, lai pārtraucot, ka par daudz runājot...Tātad, ZVANIET, RAKSTIET...ADĪJUMI SUŅIEM...Atā.Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-19204121301445117622011-01-14T02:35:00.000-08:002011-01-14T02:57:32.759-08:00Ceļvedis dabā. Augi putni un kukaiņi.<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZnIYABLlONfWJHJXaJ9spae5Z5XQCOaMCd839hRfJK1zpADnIxGjzgnzjyStkCLXeUDe6uHvmp6RKEY-yYgKjIIjC9Jw00My7qeLKfcb2mxOhR8srbR3PReraj6rKUt94CESyUVhjH95U/s1600/Augi+putni+un+kukaini+daba+gramata.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 122px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZnIYABLlONfWJHJXaJ9spae5Z5XQCOaMCd839hRfJK1zpADnIxGjzgnzjyStkCLXeUDe6uHvmp6RKEY-yYgKjIIjC9Jw00My7qeLKfcb2mxOhR8srbR3PReraj6rKUt94CESyUVhjH95U/s200/Augi+putni+un+kukaini+daba+gramata.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5561989468197351746" /></a><br />Arī šis ilustrētais, parocīgais ceļvedis būs ļoti labs padomnieks visiem, kuriem patīk daba un kuri mēdz jautāt: "Kas tas ir?" Tajā ir plaša, lietišķa informācija, kā noteikt sugu vairāk nekā 500 augiem un dzīvniekiem. Katrai sugai ir dots attēls un apraksts. Noteicējā atradīsiet ziņas galvenokārt par tiem augiem un dzīvniekiem, kuri sastopami Latvijā. Uzzināsiet, kādas ir zieda sastāvdaļas, kādas var būt auga lapas, kā mēra putna vai kukaiņa garumu, vai putns Latvijā dzīvo pastāvīgi vai ir tikai caurceļotājs, un daudz ko citu. Pie sugas apraksta paredzēta vieta, kur atzīmēt, ja augu, putnu vai kukaini ir izdevies ieraudzīt dabā. Arī šī grāmatiņa būs jauks un noderīgs ceļabiedrs, jo ir neliela formāta, parocīgi izmantojama, gudra un vienmēr pa rokai. Un arī šo grāmatiņu neaizmirstiet ielikt kabatā vai somā, kad dosieties ceļā! No angļu valodas tulkojis Juris Bitenieks. Mākslinieki: Hilarija Bērna, Anabela Milna, Pīters Stebings, Trevors Boiers, Fils Vers. Izdevējs ir Zvaigzne ABC.Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-25639760280388191392011-01-14T01:58:00.000-08:002011-01-15T23:33:14.375-08:00Lauku ceļotājs izdod Latvijas Botānisko ceļvedi<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgI4UDI-UPaiHsToUC5GYEdTFK0Mw2AduCF852EU-qkHc6L3dEI2JvAHpC6i8pKLK_a8-OkJN2g116xurXptDwTDGGF6uqudbVohTUIyksbd7zSKiDHyQFjmbXit3q5onwWXWEh1wE_TL33/s1600/Latvijas+botaniskais+ce%25C4%25BCvedis.jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 148px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgI4UDI-UPaiHsToUC5GYEdTFK0Mw2AduCF852EU-qkHc6L3dEI2JvAHpC6i8pKLK_a8-OkJN2g116xurXptDwTDGGF6uqudbVohTUIyksbd7zSKiDHyQFjmbXit3q5onwWXWEh1wE_TL33/s200/Latvijas+botaniskais+ce%25C4%25BCvedis.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5561988054939643794" /></a><br />Ir atkal izdots viens jauks palīgs tūrisma objektu turētājiem. Šoreiz par to ir parūpējusies asociācija "Lauku ceļotājs". Ceļvedis noteikti palīdzēs dažādot tūrisma piedāvājumu un paskatīties uz ikdienā ierastām lietam ar citu redzējumu.<br />Ceļveža mērķis ir ikvienam palīdzēt saskatīt tās augu un sēņu sugas, kas atrodas mums visapkārt, kā arī sniegt interesantus faktus par tām. <br />Izdevums sastāv no četrām sadaļām: "Vērts redzēt" ir iekļautas interesantākās ar botānisko tēmu saistītas takas, dižkoki, muzeji un interesantas saimniecības. Sadaļā "Augu un sēņu maršruti" izveidoti jau gatavi maršruti, kur varat doties sēņot vai iepazīt dažādus interesnatus augus. "Sugu noteicēja" sadaļā iekļauti gandrīz 400 g.k. sastopamo augu un sēņu sugu fotoattēli, kas palīdzēs tos vieglāk atpazīt un noteikt dabā. Savukārt sadaļā "Saudzē!" ir uzskaitītas un īsi aprakstītas tās aizsargājamās sugas, ko nereti savas nezināšanas dēļ noplūcam.<br />Kopumā ceļvedī iekļautas 14 dabas takas, 24 diži koki, 14 botāniskie dārzi un dendrāriji, 11 lauku labumi un citi objekti, 5 augu un sēņu maršruti. <br />Teksta un fotogrāfiju autors ir Juris Smaļinskis, pēc manām domām izcilākais speciālists šajā jomā Latvijā. <br />Ceļvedis būs jauks un noderīgs ceļabiedrs, jo ir neliela formāta, parocīgi izmantojama, gudrs un vienmēr pa rokai. Arī ceļotāji, neaizmirstiet ielikt to savā kabatā vai somā, kad dosieties ceļā! <br />Sīkāku informāciju skatīt <a href="http://www.celotajs.lv/p/botaniskaiscelvedis/view_lv.html">Latvijas botāniskais ceļvedis</a> <br />Par ceļveža iegādi savā īpašumā ir jāinteresējas asociācijā "Lauku ceļotājs".Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-72534245448102801632011-01-13T22:34:00.000-08:002011-01-14T00:50:48.319-08:00Āži par dārzniekiemSākot ar pagājušā, t.i.2010., gada vidu, mani ir skāruši daudz un dažādi notikumi, kas vieš pārdomas un liek izdarīt secinājumus. Diemžēl, šie secinājumi nav visai glaimojoši, un pirmām kārtām tai kopējai valsts pārvaldes sistēmai, kas valda mūsu mazajā Latvijā. Šī sistēma ir radījusi apstākļus, kas ļauj notikumiem un lēmumiem būt necaurspīdīgiem, darbiniekiem neprofesionāliem, nekompetentiem, neuzmanīgiem, bez iemesla ambicioziem, tādiem, kas nevēlas iedziļināties lietas būtībā un tā varētu turpināt vēl un vēl. Un diemžēl, pārsvarā to var attiecināt uz valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem - būvvaldes darbinieki drīkst nepārzināt ar būvniecību saistītos normatīvos aktus, Latvijas valsts ceļi liek risināt problēmas, kuras caur un cauri ir pašvaldības kompetencē, deputāti drīkst būt ar vidējo izglītību un ir pārliecināti, ka viņi ir kompetenti pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs, politiķi drīkst balsot par lēmumumiem un likumprojektiem, ar kuriem tie nav izpazinušies, Latvenergo kā monopoluzņēmums drīkst piestādīt tāmi, kuras pamatojums, maigi izsakoties, ir apšaubāms un viņu interesēm atbilstošs un atkal varētu turpināt vēl un vēl. Bernards Šovs it kā ir teicis - <span style="font-style:italic;">Ne jau vara bojā cilvēkus, bet gan stulbeņi, tikuši pie varas, bojā varu</span>. <br />Kopējais secinājums ir viens, kamēr nemainīsies cilvēku attieksme pret cilvēkiem, lietām un notikumiem, kamēr āži būs par dārzniekiem, tikmēr mēs būsim tajā bedrē, kurā esam pašreiz.<br />P.S. Savā būtībā esmu nelabojama otimiste un vēl aizvien ticu labajam cilvēkos. Dzīvosim ar vadmotīvu - Nedari otram to, ko Tu negribētu, lai dara Tev! Un tad jau daudzām lietām vajadzētu vērsties uz labo pusi!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-7397268438488449042011-01-09T08:42:00.000-08:002011-01-14T03:37:19.275-08:00TAVA izdod "Viesmīlības rokasgrāmatu"<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgeu376ewsYTUWTCCcbnZ_fm_WUXIiKkyvnjKUI7arBKvbMwCZ5iTBR7ZBLiKvkGphOiUNIRMO1c8nv5i4jGIWSsVpH6v894TdcJ6A4ctX0pBMIPgJbj3kxndJEhfyvgEyI0tSrAlZCENb7/s1600/Viesmilibas+rokasgr..jpg"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 157px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgeu376ewsYTUWTCCcbnZ_fm_WUXIiKkyvnjKUI7arBKvbMwCZ5iTBR7ZBLiKvkGphOiUNIRMO1c8nv5i4jGIWSsVpH6v894TdcJ6A4ctX0pBMIPgJbj3kxndJEhfyvgEyI0tSrAlZCENb7/s200/Viesmilibas+rokasgr..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5562004265259024146" /></a><br />Viena ļoti jauka, vajadzīga un ilgi gaidīta grāmata ir klāt - Tūrisma Attīstības valsts aģentūra 2010.gada nogalē ir sagatavojusi praktisku izdevumu <a href="http://www.tava.gov.lv/userdata/Image/Projekti/TAVA-publikacijas-2010/pdfs/Viesmilibas_rokasgramata_2010.pdf">“Viesmīlības rokasgrāmata”</a>. Tajā, balstoties uz praktiskiem piemēriem un klientu atsauksmēm, aprakstīti galvenie principi kvalitatīva un jaunajam Latvijas tūrisma zīmolam atbilstoša tūrisma pakalpojuma sniegšanai. Grāmata ir pieejama elektroniskajā versijā, taču visiem interesentiem ir iespēja to izprintēt un tādējādi iegūt savā īpašumā.Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-27925463908318848392011-01-06T11:05:00.000-08:002011-01-14T03:43:46.320-08:00Posies ceļam un atvelc elpu!<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisVwso6E1A1oI8U66UTghyVS8dmjUXMemOF8wEPLESn4Ng63EUBMTHRasOfbQkGMFonDUCxR4NivCZ5Na1HfCn5qv_I-QltC3ylYgpJLfDC3KxjveqckOAIymskQ5SYQi0flAyfiaVR4h4/s1600/Impro_logo.png"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 134px; height: 95px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisVwso6E1A1oI8U66UTghyVS8dmjUXMemOF8wEPLESn4Ng63EUBMTHRasOfbQkGMFonDUCxR4NivCZ5Na1HfCn5qv_I-QltC3ylYgpJLfDC3KxjveqckOAIymskQ5SYQi0flAyfiaVR4h4/s200/Impro_logo.png" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5562005929173733058" /></a><br />Ceļot iespēja nāk tuvāk pie Tevis! Esmu mainījusi darbu, taču joprojām esmu gatava sadarboties ar saviem tūrisma firmas Impro klientiem, kā arī tiem, kas vēl tādi nav, bet vēlas par tādiem kļūt. Tāpēc, piedāvāju iespēju noslēgt tūrisma firmas "Impro ceļojumi" pakalpojumu līgumu jeb, vienkāršāk sakot, iegādāties ceļojumu Jums izdevīgā laikā un vietā, ja piezvanīsiet pa tālruni 27013139, vai arī uzrakstīisiet savu vēlmi uz e-pastu aivita.henina@inbox.lv<br />Zvaniet, rakstiet un mēs noteikti vienosimies!<br /><br />P.S. Īstenībā, līdzēšu ar visu, ja vien ir vēlme ceļot - vīzu noformēšana, aviobiļešu, prāmju un citu transportlīdzekļu biļešu rezervēšanu, viesnīcu rezervēšanu, maršrutu izstrādi un citiem tūrisma pakalpojumiem, kas Jums ir saistoši! :) Tikai - dod ziņu! Jo esmu tepat līdzās!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-21234124695370991322010-10-27T10:43:00.000-07:002010-10-27T10:49:21.724-07:00Sen....Nu ļoti sen neesmu neko rakstījusi - visādas būšanas un nebūšanas! Taču ļoti ceru, ka pavisam drīz kaut ko uzrakstīšu, jo sakāmā ir sakrājies bezgala daudz! Tēmas - visdažādākās: <br />- āži par dārzniekiem;<br />- tūrisma pakalpojumu kvalitāte Latvijā;<br />- arodizglītība Latvijā, jeb ko es darītu, ja būtu izglītības ministre;<br />- un protams, teātris!<br />Ceru, ka laiks atradīsies!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-34642301881116860082010-07-02T12:16:00.000-07:002011-02-25T07:10:15.635-08:00Nesteidzīga atpūta Latvijā - Jūrmalciema JūrmaļosTā kā Līgo svētki bija iegadījušies pagari, nolēmām nodoties nevis gastronomiskām izvirtībām, bet apskatīt vēl neredzētas vietas gan tepat Latvijā, gan arī Lietuvā, jo diezgan cītīgi esam iesaistījušies vairākās apceļošanas akcijās - gan Dižajā Baltijas apceļošanā, gan piļu un muižu apceļošanā, un ja labi veiksies, tad pieķersim klāt arī Kurzemes apceļošanas akciju.<br />Nolemjam startēt 25.06. vakarā, jo Aivaram tā bija darba diena.<br />Tā kā viens no objektiem, ko nolēmām apmeklēt, bija Papes dabas parks, tad arī naktsmītnes meklējām tuvu tam un, protams, pie jūras. Mēs jau gan pagājušajā gadā izmēģinājām gulēšanu "bitītē" kempingos un atzinām par gana labu esam, taču šoreiz kulbā jaunie rumaki, jo velo bagāžniekus vēl neesam iegādājušies. <br />Un tā 25.06.no rīta plkst. 8:42 trijām naktsmītnēm - "Pūķrags", "Lejnieki" un "Papes Čakstes", izsūtīju e-pastus (jo e-pasti bija norādīti internetā pie šo naktsmītņu kontaktiem) ar vēlmi uzzināt, vai ir brīvas vietas šajās naktsmītnes no 25. uz 26.jūniju. Diemžēl, līdz plkst. 18:20, kad mēs izbraucām no mājām, neviena no minētajām naktsmītnēm tā arī mums neatbildēja. "Papes Čakstes" vismaz atzvanīja, bet tas bija pašā vakarā, kad mēs jau bijām ceļā uz Jūrmalciemu.<br />Secinājums - nelikt pie kontaktinformācijas e-pastus, ja tie netiek regulāri pārbaudīti. Un nepieņemšu aizbildināšanos, ka uzņēmējs taču nevar cauru dienu sēdēt pie datora - mūsdienu tehnoloģijas ļauj e-pastus saņemt arī mobilajā telefonā.<br />Lauku mājai "Jūrmaļi" Jūrmalciemā internetā e-pasts nebija norādīts, tādēļ zvanījām, un brīvas vietas bija! Un te nu jāsaka, jau tajā brīdī, kad saimnieks Jānis Jūrmalis mums teica "jā" vārdu - mums pašiem nezinot, jau bijām izvilkuši šī brauciena laimīgo lozi! Pie reizes jāatzīmē, ka visa saruna bija bezgala jauka, sirsnīga, atraktīva un humora pilna.<br />Un tā, lai arī pavēlu, aptuveni ap 23:00 esam Jūrmaļos. Jau ieejot pa durvīm, redzam, galds klāts - uz tā kūpinātas butes, Užavas alus un citi gardumi. Te atkal vajadzīga atkāpe, piesakot naktsmājas, apjautājos, vai saimnieks mūs nevarētu palutināt ar zivtiņām? Andele gan nesanākšot - tā saimnieks, bet brokastīs tās tika apsolītas. Taču tikām pie tām jau vakarā! Sarunas ieilgst līdz 00:30, bet esam ļoti apmierināti.<br />Plkst.9:30, pēc brokastīm un fantastiskām sarunām ar saimniekiem 1,5h garumā, dodamies uz Papes dabas parku. Lai arī sākotnēji bijām iecerējuši parka izzināšanai izmantot jaunos rumakus, no šīs idejas attiecāmies, jo sapratām, ka varētu būt par grūtu mums kā iesācējiem velo jomā, bet galvenais, mēs neuzspētu apskatīt "Jūrmaliešu senlietas" un pašu Jūrmalciemu, par kuru tik saistoši stāstīja Jānis.<br />Noklausāmies Papes dabas parka gides Veltas Kūpeles interesanto stāstījumu gan par zirgiem, gan par taurgovīm jeb savvaļas govīm un dodamies apskatīt vistuvāk jūrai esošo, no Lietuvas robežas pirmo Latvijā esošo - Papes, jeb kā kādreiz sauca Pappisen bāku. Papes bākas ugunis labas redzamības apstākļos var saskatīt pat 30 km attālumā. Bākas augstums 21 m virs jūras līmeņa. Pa ceļam piestājam pie Papes ezera putnu vērošanas vietā, bet, diemžēl, pat ar tālskati šamējie mums negrib rādīties. Šķērsojam savdabīgu tiltu pār Papes kanālu, un tad jau arī bāka ir klāt.<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgALvSvpwKHmpHtG6_tomw_P-KSNu9MFHQXzHk4l31ZBCE56arWa2qdRhhxRFW_ZNc7zND_BBFcOySiGdhwCItztHgbzE6zwWCIUdiexwBmjMwH_vctGuzMTGXDdjjoRHihUGcnuExWy_Ku/s1600/HPIM9518.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgALvSvpwKHmpHtG6_tomw_P-KSNu9MFHQXzHk4l31ZBCE56arWa2qdRhhxRFW_ZNc7zND_BBFcOySiGdhwCItztHgbzE6zwWCIUdiexwBmjMwH_vctGuzMTGXDdjjoRHihUGcnuExWy_Ku/s200/HPIM9518.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500506637863799666" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhm9pMPbjohMRFnGq3LkRP6jQrNg-azp2PmE358n5SFPbysqI38pWYCRv5xVP08WJihctEYwaqeypThGUmo8jLboxdfjKMjMTKymAO3Pcu4f9YG2UvnBF3mO3T5jetRAcfzlhHkMDm3TMzW/s1600/HPIM9530.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhm9pMPbjohMRFnGq3LkRP6jQrNg-azp2PmE358n5SFPbysqI38pWYCRv5xVP08WJihctEYwaqeypThGUmo8jLboxdfjKMjMTKymAO3Pcu4f9YG2UvnBF3mO3T5jetRAcfzlhHkMDm3TMzW/s200/HPIM9530.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500507496891095074" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYBvNPTvS9xXk-pVTyuawE-Mze25P9nPxztwHf4kBgyC7si3pDm-P7AtTJt6lBlARxamJqgq0vV5vUBjL6YWdvM2ACzwjFnXkVvC-IvsCVLh7ZR1sw1Ek33tkWM2unbcJDbwSVnQeZA4AG/s1600/HPIM9548.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYBvNPTvS9xXk-pVTyuawE-Mze25P9nPxztwHf4kBgyC7si3pDm-P7AtTJt6lBlARxamJqgq0vV5vUBjL6YWdvM2ACzwjFnXkVvC-IvsCVLh7ZR1sw1Ek33tkWM2unbcJDbwSVnQeZA4AG/s200/HPIM9548.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500508021960056322" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />No turienes taisnā ceļā dodamies uz Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāli "Vītolnieki", kas atrodas Papes Ķoņu ciemā un ir tipiska piejūras ciematiņa zvejnieka - zemnieka sēta, kurā var apskatīt senās ēkas, zvejnieku darbarīkus, apģērbu, 1100 gadus vecu vienkoča laivu, bet īpaši mani pārsteidza ļoti kompakta ēka, kur zem viena jumta ar atsevišķām ieejām bija izvietojusies kalēja smēde, pirts un lauku virtuve. <br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFC-tXK14wcbyjG0H0YMtDRNUdQqN1N32ruQiGHoaKz9RIBP0oG4F7_MNcm0QWFEIISPApy2eBwdP6xLeRMlDS1GIvSA9iRgTez4B2CdXT21tOK3kFjTyei34xr0VhpIBrsVJCLAUkMHvV/s1600/HPIM9569.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFC-tXK14wcbyjG0H0YMtDRNUdQqN1N32ruQiGHoaKz9RIBP0oG4F7_MNcm0QWFEIISPApy2eBwdP6xLeRMlDS1GIvSA9iRgTez4B2CdXT21tOK3kFjTyei34xr0VhpIBrsVJCLAUkMHvV/s200/HPIM9569.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500461809659249922" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3oqGmLrEx611k2USfSiygdPE8Dix3tcd_B_5vpwHwWJDZUPCBDinhkRZR4TWz66DQIq5I1qa3RHAOVH553Blq7-J3lX0wU_ZaVomRod5CTqOTH5YzL-4ZNDduSX-ijvLD0NmbP4dsiOEJ/s1600/HPIM9573.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3oqGmLrEx611k2USfSiygdPE8Dix3tcd_B_5vpwHwWJDZUPCBDinhkRZR4TWz66DQIq5I1qa3RHAOVH553Blq7-J3lX0wU_ZaVomRod5CTqOTH5YzL-4ZNDduSX-ijvLD0NmbP4dsiOEJ/s200/HPIM9573.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500457109879557074" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbikWzBywCc4TUcDk_KRu9ofjaMQXSftdIVoF5BOq23TstPjyLohI6Hdsj-2lHmsVRvtX7Ub_VzDu_DiGQ9kRnpET-qvNeBiRD96_wdfLDTe4FSCwy2l3ronyrbX5Qnp86S9Nv-oxd5xME/s1600/HPIM9556.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbikWzBywCc4TUcDk_KRu9ofjaMQXSftdIVoF5BOq23TstPjyLohI6Hdsj-2lHmsVRvtX7Ub_VzDu_DiGQ9kRnpET-qvNeBiRD96_wdfLDTe4FSCwy2l3ronyrbX5Qnp86S9Nv-oxd5xME/s200/HPIM9556.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500508984906184098" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />"Vītolnieki" neskatoties uz to, ka atrodas nu ļoti tālu no Rīgas, nebūt nav pamests lauku nostūris, ierodoties mums priekšā jau ir lietuviešu velobraucēju grupa aptuveni 15 gab., un rindā jau stāvēja atkal lietuvieši ar saviem Austrālijas paziņām. Tā kā īpaši kavēties negribējām, pievienojāmies pēdējiem un stāstījumu klausījāmies angļu valodā. Starp citu, runājot par lietuviešiem, bijām pamatīgi pārsteigti - Papē redzējām mašīnas tikai ar lietuviešu numuriem un dzirdējām tikai lietuviešu valodu. Nu ko lai saka, kas māk, tam nāk!<br />Iebraucam arī Rucavā, gribējām apskatīt etnogrāfisko māju "Zvanītāji", kas ir 19.gs.celta koka ēka un līdz mūsdienām saglabājusi savu pirmatnējo izskatu, bet diemžēl, tur mūs neviens negaidīja, laikam tāpēc, ka nebijām iepriekš pieteikušies. <br />Pa ceļam, braucot atpakaļ uz Jūrmalciemu, pa radio dzirdam, ka šodien, t.i. 26.06., vārda dienu svin Ausmas. "Jūrmaļu" saimnieces vārds ir Ausma! Nu ko, zvanām Rucavas TIC un jautājam, kur tuvākajā apkārtnē var iegādāties ziedus? Saņēmuši atbildi - Nīcā, dodamies uz turieni. Iegādājamies rozītes, nopērkam šampanieti, jo to, ka šampanietis garšo pašam "Jūrmaļu" saimniekam, uzzinājām jau iepriekšējā vakarā.<br />Apsveicam saimnieci, un saimnieka piedāvātajā izbraucienā pa Jūrmalciemu, dodamies viņa autiņā, ar viņu pašu pie stūres, pildot arī gida pienākumus. <br />Te nu jāpievēršas jaunajam Latvijas tūrisma tēlam. Kā zināms, jaunais Latvijas tūrisma sauklis ir - Nesteidzīga atpūta Latvijā! Tad nu ekskursija pa Jūrmalciemu bija tiešs trāpījums 10 šim sauklim.<br />Nav iespējams aprakstīt Jāņa stāstīto, tā bija tik daudz un tik neizsakāmi interesanti! Jānis, ja pareizi atceros, jau 4 paaudzē ir jūrmalciemietis un pats Kārlis Ulmanis pilnīgi nejauši, bet labprātīgi ir pieteicies Jāņa krusttēva lomai. Materiālā izteiksmē šis fakts Jāņa Jūrmaļa ģimenei 1935.gadā ienesa 105 latus! Sīkāk par šo faktu un daudzām citām interesantām lietām par Jāni Jūrmali un viņa kundzi Ausmu var izlasīt Rimanta Ziedoņa grāmatā "Jūras zemē Latvijā!"<br />Taču R.Ziedoņa grāmatā neaprakstītos Jāņa domu graudus daļēji atļaušos citēt. Kad Jāni nosaucu par Jāņonkuli, viņš saka: "Es neesmu nekāds onkulis! Pirmkārt, es neesmu tik bagāts, otrkārt, es neesmu tik labs!" Uz ko es teicu, ka tad jau viņš ir viens velna vecis! Šis teiktais viņam patika! Bet par to - es neesmu tika labs, es gan gribētu oponēt!<br />Vēl Jānis izstāsta, ka kādreiz zvejniekus sauca sievu vārdos - nevis Jānis, bet Ausminieks, jo sievas vārds ir Ausma, mans Aivars vienā mirklī pārtapa par Aivitnieku - man jau šī matriarhāta iezīme ļoti patika! <br />Uzzināju, ka vārītas cūku pupu pākstis dēvē par bandžiem un vēl, un vēl, un vēl! <br />Jānis izrāda mums arī savu saimniecību, tuvojamies dīķim, mums tiek iedotas baltmaizes šķēles, tiekam apklusināti, un tad Jānis uzsauc - tibiņas, tibiņas! Un kā uz burvju mājienu dīķī sāk lēkāt karpas. Kā izrādās, jau piecus gadus zivtiņas šādi tiek uzrunātas un, protams, atsaucas! Un kā nu ne, Jānis arī ziemā par tām rūpējas - aizsalušajam dīķim ar kompresora palīdzību tiek pievadīts skābeklis.<br />Jāni pats ir gids Jūrmalciemiešu senlietu krātuvē (tagad es zinu, ko nozīmē - iet uz āķiem), tikai nedaudz par tādām īsti sievišķīgām lietām un saimnieciskām nodarbēm pastāsta senlietu pārraudze. Tiekam izvadāti pa Jūrmalciema ceļiem un neceļiem, apskatām molu, klausāmies interesantus stāstus iz dzīves un nevaram vien beigt priecāties par to, ka tieši "Jūrmaļus" izvēlējāmies par savu naktsmītni! Jānis ir gatavs arī manai meitai Jūrmalciemā piemeklēt znotu un dēlam vedeklu:))<br />Kad esam Jūrmalciemu izbraukājuši krustu šķērsu, uzzinājuši vairāku jūrmalciemiešu dzīves gājumus, satikuši zvejnieku, kurš nāca mājās no zvejas, par kuru Jānis tikai nosmēja savu smejamo - ne pats lāga var nostāvēt, ne maisu noturēt, kad esam uzzinājuši, kāpēc kapiem ir dots tāds ambiciozs nosaukums - Dzimtenes kapi, dodamies atpakaļ uz "Jūrmaļiem".<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjK1wwAw7adPi-kvEoTLb51caSI1WYee8EZX0ftitbY5-pxewbla3H6JXPTboQPImOM_G3gTFbPiGULn2UqoxjP_t23sjMrbQd_khyLil8N1msFUCWzW6wBBUP1fVZ96lk25XWhkJSVSFBy/s1600/HPIM9586.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjK1wwAw7adPi-kvEoTLb51caSI1WYee8EZX0ftitbY5-pxewbla3H6JXPTboQPImOM_G3gTFbPiGULn2UqoxjP_t23sjMrbQd_khyLil8N1msFUCWzW6wBBUP1fVZ96lk25XWhkJSVSFBy/s200/HPIM9586.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500458385734812162" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAliUjfJg1azOQ9rXZJclS5WIN-0VaJWWCCgkHgD552VBFQMnySDzYMdocgY93dvEfeAza20lyuo3OUmgHFTFuVQ0I8-GiNQ4fwV1gQZTHV3Ivo9BxkDMFLGiGnwWteEC5NNykebeae4Qi/s1600/HPIM9590.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAliUjfJg1azOQ9rXZJclS5WIN-0VaJWWCCgkHgD552VBFQMnySDzYMdocgY93dvEfeAza20lyuo3OUmgHFTFuVQ0I8-GiNQ4fwV1gQZTHV3Ivo9BxkDMFLGiGnwWteEC5NNykebeae4Qi/s200/HPIM9590.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500462405585850098" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgLc9qP9AmqxhQv5UCYWGDpxztyKG1S280cAb5zavWrur6U8wXoBbwcjf2wYMmCp-T8hEQz7pwORFb1xaGqBxKkRBXRbP-2wD1gHfzqhI6y1y0n76iKrGmEhVEv70fdrVzeTeNLvUa0wt5R/s1600/HPIM9595.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgLc9qP9AmqxhQv5UCYWGDpxztyKG1S280cAb5zavWrur6U8wXoBbwcjf2wYMmCp-T8hEQz7pwORFb1xaGqBxKkRBXRbP-2wD1gHfzqhI6y1y0n76iKrGmEhVEv70fdrVzeTeNLvUa0wt5R/s200/HPIM9595.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500458820444426482" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Tagad ir laiks celt ārā savus rumakus un pēc saimnieka ieteikuma, dodamies apskatīt Latvijas augstāko - Pūsēnu kāpu. Taču tā kā atpakaļ no kāpas bijām iecerējuši braukt gar jūras alu, Jānis mūs vēl aizved līdz jūrai un parāda visus orientierus, lai mēs nenomaldītos atpakaļceļā. Nu ko, kāpjam rumakiem mugurā un aiziet! Un te nu jāsaka - mūžu dzīvo, mūžu mācies!<br />Braucam, sekojam norādes zīmei, priecājamies par infrastruktūru - labiekārtotu autostāvvietu ar informācijas stendiem un dodamies tik tālāk jūras virzienā, jo kāpai taču loģiski jābūt pie jūras. Esam pie jūras! Stāvam uz kāpas! Augstas! Bet nu kaut kā aizdomīgi zems tas augstums. Saimniece Ausma teica, ka mēs no kāpās Nīcu redzēšot, te galvas jāpaceļ, lai priežu galotnes saredzētu. <br />Taču tā kā man reizēm, kā teica Jānis, mute kā elevators, redzot kāpās sauļojamies kādu kundzi, metu kaunu pie malas un taujāju, vai šī ir tā Pūsēnu kāpa? Lieki bija piebilst, ka smaids parādījās viņas sejā un sekoja teksts, ka kāpa esot stipri atpakaļ - mežā un sniedz mums vadošus norādījumus. Izrādās, labi infrastruktūrētā stāvlaukumā esot bijusi norāde, kurai mums bija jāseko. Nu ko, metam rumakus uz riņķi un steidzamies meklēt mežā Pūsēnu kāpu. Atrodam norādi, pievaram meža taku, bet galvenais, pa divām ļoti stāvām un augstām kāpnēm uzstutējot augšā savus rumakus, mūsu pūles ir vainagojušās panākumiem - Pūsēnu kāpa ir mūsu!<br />Taču doma vien, ka rumaki jādabūn pa tām kāpnēm atkal lejā, uzdzen drebuļus, tāpēc nolemjam no kāpas lejā doties caur mežu, jūras virzienā pa nelielām, knapi manāmām takām.<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh1qc0Lh-k74kwb6YY6wgNcE1sKhYruI7luxTsngQZ1Uv73bB_IumL01S-1EmsdethSC8cvdyRFpL8ZT4alM1YJj-EV38hnoZYJtycoviu8PQV1LswwHQpzeeXpuQhoIXlN2IsMXioH7b4F/s1600/HPIM9629.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh1qc0Lh-k74kwb6YY6wgNcE1sKhYruI7luxTsngQZ1Uv73bB_IumL01S-1EmsdethSC8cvdyRFpL8ZT4alM1YJj-EV38hnoZYJtycoviu8PQV1LswwHQpzeeXpuQhoIXlN2IsMXioH7b4F/s200/HPIM9629.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500512385658865650" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjV86KNAvHKqd8AaDvEAezBU6JM6BJ4Xbob11Mn92f3oLtVRIURaXaDjzFXgVfGMq8iZoOhLlZ2r74WufvjBpwxiE6vpoQgR5Nue2YBYIi85OnMAeBIKKHS7qQJ9kt7NX2DOo4wmrbtH9d-/s1600/HPIM9636.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjV86KNAvHKqd8AaDvEAezBU6JM6BJ4Xbob11Mn92f3oLtVRIURaXaDjzFXgVfGMq8iZoOhLlZ2r74WufvjBpwxiE6vpoQgR5Nue2YBYIi85OnMAeBIKKHS7qQJ9kt7NX2DOo4wmrbtH9d-/s200/HPIM9636.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500512958202825778" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgA28q_GQv4V3WPERo8xmh1BXtZJou_gWwBQeKyp-xdezsvZ3w5bhilLRmpUVPzidne1VBqLHa7f6z_1lEF-ZDEJYbuZBX4MxliPtiXhM8OtUMBZc1hxntIGTj-ZsAAfYT_EhI9v0baUtqA/s1600/HPIM9638.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgA28q_GQv4V3WPERo8xmh1BXtZJou_gWwBQeKyp-xdezsvZ3w5bhilLRmpUVPzidne1VBqLHa7f6z_1lEF-ZDEJYbuZBX4MxliPtiXhM8OtUMBZc1hxntIGTj-ZsAAfYT_EhI9v0baUtqA/s200/HPIM9638.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500513619263600594" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAJCtrpXdm5rO2hFxkv-my3Qwe2ncMzGHoW1tbErom5DJUJERDfbcpWz1uJbJqqksGBwKPfq_S1KtzZt7BbkV40OzZ741sMk6TzzG6t3PAveTpp9r6eonR3RncbmoAAWcXmg2UWBJq0kom/s1600/HPIM9647.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAJCtrpXdm5rO2hFxkv-my3Qwe2ncMzGHoW1tbErom5DJUJERDfbcpWz1uJbJqqksGBwKPfq_S1KtzZt7BbkV40OzZ741sMk6TzzG6t3PAveTpp9r6eonR3RncbmoAAWcXmg2UWBJq0kom/s200/HPIM9647.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500514570255450402" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Esam veiksmīgi pievārējušuši bezceļa velomaršrutu un jūru sasnieguši. Jau iztālēm ieraugām Jāņa norādes un uzņemam kursu gar jūras malu uz tām. Jūtamies patīkami nokusuši, bet bezgala laimīgi.<br />Vakarā atkal pasēdēšana ar saimniekiem - svinam Ausmas ar šampanieti.<br />27.06. no rīta atvadāmies no saimniekiem un dodamies uz leišu zemi, priecīgi, ka mums tika dota iespēja iepazīties ar Ausmu un Jāni Jūrmaļiem. Lielum lielais paldies par visu, ko viņi mums sniedza!<br />Pārbraucot Lietuvas robežu, atkal un atkal "acīs iekrīt" Lietuvas ceļi. Un atkal, un atkal mums ir jautājums - kāpēc mums tie ir tik slikti, bet viņiem labi?<br />Mūsu mērķis - Kuršu kāpa un tajā esošā Pārnidža izzināšanas taka. Samaksājuši LTL 42,90, tiekam ar prāmi pāri uz Kuršu kāpu, samaksājot vēl LTL 20, tiekam ielaisti arī Neringā. Jāsaka godīgi, šī laikam ir dārgākā ieejas biļete bezmaksas objektā (taka ir bezmaksas objekts), taču tā bija mūsu brīva izvēle:)) Tā kā taka ir Baltijas dižās apceļošanas objekts un vieta, kur akcijas ietvaros ir jānofotografējas ir takā esošā Urbasa kalna bāka, tad to arī izdarām. Bāka celta 1874.gadā, tās augstums toreiz bija 51m, taču 2.Pasaules karā bāka tika uzspridzināta. 1956.gadā bāku atjaunoja, tikai tagad bākas augstums ir vairs 29,3m. varam tikai iedomāties, cik bāka bija varena pirms uzspridzināšanas.<br />Mazliet mulsināja norāžu neesamība uz bāku un diezgan nepievilcīgais skats pa ceļam uz bāku.<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikdMLQrxNNFP_Y5TV2NrvHkKiK4v_POUARfKxz45JMFMz5zIxVzL3sxC3OZS14MQ-UsEKZBLBcA8OKazvreawhhnvQ61dHiFZU6gfaPcRVPMVAbJmXKHSH_mn9gmTbdtcuFi1BlAX2K9ID/s1600/HPIM9666.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikdMLQrxNNFP_Y5TV2NrvHkKiK4v_POUARfKxz45JMFMz5zIxVzL3sxC3OZS14MQ-UsEKZBLBcA8OKazvreawhhnvQ61dHiFZU6gfaPcRVPMVAbJmXKHSH_mn9gmTbdtcuFi1BlAX2K9ID/s200/HPIM9666.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500516831047363058" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxe6AAm0hykrTkn4PhZ_5Of90Lh-soiq1wKTsYJJGgl9Zuq1hlQWCokmz0R76viOMf6Onr53_dwU12BywbK7656js_S8E18FN6uwv3Ve9kQkIVW4c4hBFzVrF7SaPUGG74O_bLbmokWuJ5/s1600/HPIM9661.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxe6AAm0hykrTkn4PhZ_5Of90Lh-soiq1wKTsYJJGgl9Zuq1hlQWCokmz0R76viOMf6Onr53_dwU12BywbK7656js_S8E18FN6uwv3Ve9kQkIVW4c4hBFzVrF7SaPUGG74O_bLbmokWuJ5/s200/HPIM9661.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500515793413592546" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8Gb0MAOi8uMARoAan_jsmvcAhuAjBpl0Kpooy4O6xW6WKzIhi0iFYGW7dswDnD4d8cVqT64cXO-uSpF9V1IJPTc0a632dQvvJT7vzJMgMhJakTioBQNOionN1x6tVjJs14vIzwNyKBIl9/s1600/HPIM9663.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8Gb0MAOi8uMARoAan_jsmvcAhuAjBpl0Kpooy4O6xW6WKzIhi0iFYGW7dswDnD4d8cVqT64cXO-uSpF9V1IJPTc0a632dQvvJT7vzJMgMhJakTioBQNOionN1x6tVjJs14vIzwNyKBIl9/s200/HPIM9663.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500516209264041010" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Mājupceļā izvēlamies braukt caur Šauļiem, jo arī tur atrodas viens no Dižās Baltijas apceļošanas objektiem - "Haima Frenkeļa villa". Villa mūs patīkami pārsteidz gan pēc satura, gan formas. Tā celta 1908. g. – vienīgā Šauļos un ir viena no nedaudzajiem Lietuvā esošiem XX gs. sāk. modernās arhitektūras (secesijas, jūgendstila) pieminekļiem. Ēkas interjerā ir grezna koka apdare, veidojumi, fresku fragmenti.<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjy1ewvtqAftKWEnW8P-y_Jj13qr1mHiQvosjPOO-54_JpIAbzBn0jwTNG_iBqMX1nBRW2vhFEUp9g7Q0LMUoVJy-HoGqefM1qMBod7ACh3QA9cHavuDmzVNN7Sl6EqGPqKolHZQrVQwSW_/s1600/HPIM9673.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjy1ewvtqAftKWEnW8P-y_Jj13qr1mHiQvosjPOO-54_JpIAbzBn0jwTNG_iBqMX1nBRW2vhFEUp9g7Q0LMUoVJy-HoGqefM1qMBod7ACh3QA9cHavuDmzVNN7Sl6EqGPqKolHZQrVQwSW_/s200/HPIM9673.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500452775436888706" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEieOCw2hU6vNFAF_ZSkaNiF7vWs5Ci5UNy0NfkVbU4fEgSqoTNaE2nBFaPtvKMlHmpbkfoD93XkOeM_VlqNF5UfNw6I7T07Q429qvChnUZGlTza7LfT1tKGVnsoHAZCWtNTZSyYGKNY4Is-/s1600/HPIM9682.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEieOCw2hU6vNFAF_ZSkaNiF7vWs5Ci5UNy0NfkVbU4fEgSqoTNaE2nBFaPtvKMlHmpbkfoD93XkOeM_VlqNF5UfNw6I7T07Q429qvChnUZGlTza7LfT1tKGVnsoHAZCWtNTZSyYGKNY4Is-/s200/HPIM9682.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5500517837823222338" /></a> <br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Un tā, veiksmīgi izpildījuši programmu, dodamies mājup. Imantiņš (Tom Tom) rāda, ka līdz mājām 152 km.Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-40852867529932770412010-05-17T12:11:00.000-07:002010-05-21T13:06:50.157-07:00Kanēļa konditoreja Berga bazārā!Nu jā, ir pagājis labs laiciņš, kā neesmu neko rakstījusi - notikumu daudz, laika maz! Taču centīšos spilgtākos notikumus reanimēt un izlikt Jūsu vērtējumam.<br />9.maijā tika atzīmēta Eiropas diena un Rīgā Vērmanes dārzā norisinājās plaša pasākumu programma. Tā kā Vidzemes Tūrisma asociācijai tika piedāvāta iespēja prezentēt "Tour de LatEst" velo maršrutu šajā pasākumā, tad arī es, kā šī projektā pilntiesīgs partneris, varēju popularizēt ne tikai šo maršrutu, bet arī Ogres un apkārtējo novadu tūrisma objektus, bet pats galvenais - šīs vasaras vienu no jaukākajām apceļošanas akcijām "Iepazīsti Latvijas centru!".<br />Tā kā šajā dienā bija arī paredzēts teātra apmeklējums - Dž.Dž.Džilindzera "Īstvikas raganas" (par to citā rakstā un citā reizē), tad pēc pasākuma Vērmanes dārzā nolēmām papusdienot Lido Vērmanītī. Tur kā jau Lido - gana garšīgi, gana sātīgi, vinvārdsakot - paēdām labi, bet kafiju nolēmām baudīt tā "pa smalko"! Domāts darīts! Likās, Berga bazārs būs gana laba vieta! Tur viss neierasti kluss un mierīgs, cilvēku nav, jāsaka gan, ka laiks arī nebija īpaši jauks! Un tā iegājām pirmajā iestādījumā, kurš bija mums pa ceļam - Kanēļa konditoreja!<br />Pirms sāku izklāstīt savus novērojumus, gribētu Jūs iepazīstināt ar informāciju, kas atrodama www.bergabazars.lv par Kanēļa konditoreju: "Vilinoša smarža, kas piepilda Berga Bazāru aicina ikvienu garāmgājēju iegriezties Kanēļa Konditorejas pasaulē. Kafejnīcas nosaukums un kanēļkrāsas interjers precīzi raksturo piedāvātā sortimenta oriģinālo noformējumu, izstrādājumu kvalitāti, kas apvienota ar konditoru meistardarbu un labu apkalpošanas kultūru.<br />Kafejnīcā var nobaudīt augstvērtīgu kafiju, kapučīno, uz vietas gatavotas smalkmaizītes, kruasānus, groziņus, kūciņas, kūkas un safrāna kliņģerus, saldos un sāļos cepumus".<br />Nu ko lai saka, tā tas arī bija, tikai klāt vēl jāpieliek arī konditorejas cenas: tējas sākot no 2,50, kūkas gabaliņi arī, kafija 1.60, bet nu jāsaka godīgi - tā bija izcila! Arī bezē izstrādājums, nedaudz lielāks par paipala olu, kas saucās "Eņģeļa pieskāriens", arī bija izcils un atbilstošs savam nosaukumam!<br />Pārdevēja laipna, palūdz mūs apsēsties - viņa mūs apkalpošot un pienesīšot visu klāt! Nu ko - jauki! Ir laiks vērojumiem:))<br />Apsēžoties pie galdiņa, "interjers" sāka mulsināt! Uz galdiņiem ir nelielas tamborētas baltas galda sedziņas - nu kas var būt stilīgāks par šo - teiktu Mārtiņš Rītiņš, bet ak vai! Tā stilīgā, tamborētā sedziņa ir ar kafijas traipu!<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqkl0shwKuNW0-I5_HJmS1phC6bkX3Sb3r36ZnvMB1sxdFa5O3lsicN0QsbjsZ4oHsX-i3zH4ce2lFpHNSbWfCuId4QdbzFeXurFWR8TfgjTQ4-CmcghI4f3-hdfhCnvzUrIES1p6gBCpT/s1600/HPIM8922+-+Copy.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqkl0shwKuNW0-I5_HJmS1phC6bkX3Sb3r36ZnvMB1sxdFa5O3lsicN0QsbjsZ4oHsX-i3zH4ce2lFpHNSbWfCuId4QdbzFeXurFWR8TfgjTQ4-CmcghI4f3-hdfhCnvzUrIES1p6gBCpT/s200/HPIM8922+-+Copy.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5472475108428195554" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Bet nu kā sacīt jāsaka - gadīties var visādi! Apkalpojošais personāls dienas steigā šo sīkumu neievēroja!<br />Un tad mums atnes salvetes, ko palikt zem kafijas krūzēm!<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgALn-4rubWspc6mb63BaX7v6EdO0PaUsI-VW0a_v6tY7o72EhMcieRTCAMxCjlMCuyaNWObCcyQk6CQwB6lGUO_safJfZwpBl3ksq4hZ6HkW7Sw8ojTV-YlbyLzBbGpNH9x5WZKuQbijLg/s1600/HPIM8923.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgALn-4rubWspc6mb63BaX7v6EdO0PaUsI-VW0a_v6tY7o72EhMcieRTCAMxCjlMCuyaNWObCcyQk6CQwB6lGUO_safJfZwpBl3ksq4hZ6HkW7Sw8ojTV-YlbyLzBbGpNH9x5WZKuQbijLg/s200/HPIM8923.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5472476008428268290" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Te nu vairs nevarētu teikt - gadījās! Salvetes ir simtiem reižu mazgātas, presētas, zaudējušas savu krāsu un ar atirušām vīlēm!!! Bet, nauda maksāta - kafiju dzeram, "Eņģeļa pieskārienu" baudām!<br />Kad esam kafiju izmalkojuši, eņģeļa pieskārienu nobaudījuši un zinot to, ka priekšā vēl garš vakars, nolēmu, ka vajadzētu apmeklēt labierīcības, un tad sekoja pēdējais šī iestādījuma tekstila gabala iznāciens. Tualetē es sastapos ar šādu "dvieli"!<br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgMmsosriQsypyttn6G8prEYQJ6XCws6J_9DYXsbjvRCbigq96p68-7zZ6fEehsweWdtBGJwdgQ3MVW-XVLNlEUdrECix3mw5-2_JhMmgSqBQdbNkbn-oClpRg44pIe9dj2fWbfY_pcRFFF/s1600/HPIM8925.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 200px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgMmsosriQsypyttn6G8prEYQJ6XCws6J_9DYXsbjvRCbigq96p68-7zZ6fEehsweWdtBGJwdgQ3MVW-XVLNlEUdrECix3mw5-2_JhMmgSqBQdbNkbn-oClpRg44pIe9dj2fWbfY_pcRFFF/s200/HPIM8925.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5473811032151245778" /></a><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Un pats interesantākais, ka ziepes bija no Stendera ziepju fabrikas!!! Nu neiet man kopā tas "glaunais" roku slauķis ar Stendera ziepēm, cenas ar izirušām un kafijas aplietām galda sedziņām!<br />Un tad, kad esi iepazinies ar visiem Kanēļa kafejnīcas audumu jaukumiem, jo īpaši izbrīna sekojošs ieraksts www.bergabazars.lv: "Kopš aprīļa sākuma Kanēļa Konditorejā ir iespējams iegādāties Latvijas dizaineru "Herman's casa" ražotu virtuves tekstilu - galdauti, galda salvetes, virtuves dvieļi, priekšauti, galda celiņi u.c. izstrādājumi. Katrs izstrādājums ir roku darbs un tā ražošanai tiek izmantoti augstvērtīgi, viegli kopjami materiāli - lins, satīns u.c."<br /><br />Varbūt paši konditorejai būtu jāiegādājas kaut kas no šiem izstrādājumiem?Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-86914137995282287032010-05-01T03:31:00.000-07:002010-05-01T03:36:56.955-07:00Citāda, savādāka, atšķīrīga....Iebraucot Latvijā, katrs ciemiņš Latviju redz savādāk! Šim puisim, liekas, ir ļoti paveicies un par mūsu zemi mājās viņš aizvedīs tās labākās atmiņas!<br /><object width="640" height="385"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/imqsaFsYbVs&hl=en_US&fs=1&"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/imqsaFsYbVs&hl=en_US&fs=1&" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="640" height="385"></embed></object>Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-65999067697786809072010-04-30T03:28:00.000-07:002010-04-30T03:33:33.354-07:00Stokholmas brauciena sāga jeb viena diena StokholmāMana mamma jau visu laiku, kopš strādāju tūrisma nozarē, ir lūgusi, lai aizvedu viņu kaut kur uz svešām zemēm, bet kā jau tas, diemžēl, ir ierasts, savējiem pāri nodarām visbiežāk. Savu kļūdu daļēji centos labot Balttour tūrisma gadatirgū, iegādājoties prāmja biļetes 4 personām uz Stokholmu, pie tam brauciena datumus izvēlējos tā, lai tie iekristu tieši mammas dzimšanas dienā – 28.04.2010. <br />Te nu ir vajadzīga neliela atkāpe, jo gatavojoties šim braucienam, man radās daži būtiski jautājumi, jo pati Stokholmā pēdējo reizi biju pirms gadiem desmit un praktiski viss jau bija aizmirsies. Zinot, ka Stokholmā laiks mums ir ierobežots, kā arī mana mamma jau vairs savos gados lēkšot kā kalnu kaziņa nevar, ļoti gribējās visu sīki un smalki saplānot, lai dotajā laikā varētu pēc iespējas vairāk apskatīt. Un te nu radās šādi tādi jautājumi – Ar kādu sabiedriskā transporta līdzekli (Nr.) var nokļūt Vāsa muzejā? Ar kādu pēc tam var nokļūt uz vecpilsētu Gamla Stan? Ar kādu tikt atpakaļ? Cik ilgu laiku šie pārbraucieni aizņem? Un kāds ir optimālais maršruts, ja Stokholmā ir atvēlētas tikai 6,5h? Un daudzi citi? Diemžēl, visi „Stokholmā bijušie” un „labi pārzinošie šo pilsētu” sniedza tikai nepilnīgas atbildes un pat saliekot visu kopā, kopējā aina neveidojās šā vai tā? Īpaši palīdzēt nevarēja arī interneta mājas lapas. Un tad es nolēmu, ka sīki aprakstīšu mūsu braucienu, lai citiem būtu vieglāk plānojot savu laiku.<br />Jau braucot uz Rīgas pasažieru ostu, Līga (mana meita) tā starp citu izmet, ka mums taču mūsu izdrukātais papīrs (apliecinājums, ka esam nopirkuši braucienu), ir jāapmaina pret biļetēm! Lieki piebilst, kā es to varēju zināt, ja man, iegādājoties biļetes, neviens to nepateica! Jā , pie ieejas kuģī bija uzraksts, bet nu ja esi ar somām, tad tas gabals no ieejas prāmī līdz Pasažieru ostai ir diezgan ievērojams. Šim garajam pārgājienam un faktam, ka kuģī jānokļūst caur auto iebrauktuvi, mājupceļā uzzinājām skaidrojumu – izrādās, šīs neērtības radušās sakarā ar remontdarbiem Rīgas pasažieru ostā. Tātad iespējams, ka normālos apstākļos viss ir sakārtots loģiskāk.<br />Un tā 27.04.2010. es mazliet stresaina (jo kā nekā jūtos atbildīga par šo pasākumu), pārējie ne, jau plkst. 16.30. esam uz prāmja Romantika, mums ir A klases kajīte ar logu. Viss ir O.K. Ar tīrību kajītē arī puslīdz viss ir kārtībā, ja nu vienīgi melnie mati dušā! <br /> Esam izpētījuši programmu, kas tad notiek uz prāmja, un laižam dzīvē! Sākumā plkst. 19:30 apmeklējām Stokholmas prezentāciju. Jāsaka, ka tas ir pasākums, kuru iesaku apmeklēt ikvienam, kurš vēlas pavadīt saturīgu dienu Stokholmā. Prezentācijā tika sniegta visa nepieciešamā informācija un es ieguvu atbildes uz visiem sākotnēji interesējošiem jautājumiem - ar kādu transportu, kur jābrauc un cik ilgi! Arī to, kur, kā un par cik var iegādāties biļetes. Jāsaka uzreiz, ka to var izdarīt informācijas centrā turpat uz kuģa. Tāpēc secinājums Nr.1 - visu nepieciešamo informāciju par Stokholmu var uzzināt turpat uz prāmja un iepriekš nav jāstreso! Protams, iepriekš būtu jāzina, ko tad īsti Stokholmā gribētu apskatīt. Arī autobusa biļetes un biļetes uz Vāsa muzeju var iegādāties turpat uz kuģa informācijas centrā, bet šo informāciju var izlasīt arī Tallink mājas lapā www.tallink.lv <br />Vēl pirms prezentācijas daži no mūsu mazās kompānijās ļaujas kārdinājumam un informatora aicināti, iegādājas loterijas biļetes! Taču roka ir veiksmīga, un mammas vīrs laimē dāvanu komplektu dāmām – Escada smaržas Marine Groove! Veikalā uz kuģa tās maksā Ls 33! Mammai papildus dzimšanas dienas dāvana! Hip, hip – urā! Bez loterijas parastās, bija arī kokteiļu loterija, proti, iegādājoties alkoholiskos kokteiļus, bārmenis izsniedz numuriņus, mēs tiekam pie četriem, taču, diemžēl, bārmeņa roka nav veiksmīga! <br />Uz prāmja ik pa brīdim ir kādi mazie pārsteigumi, kas varbūt kādam noder! Nu piemēram, stundu pirms iebraukšanas Stokholmas ostā, tika paziņots par 10% atlaidi visos uz prāmja esošajos veikalos! Katru dienu tiek izlozēts jebkura pirkuma čeka Nr., veiksmes gadījumā iespējams laimēt kruīza braucienu 2 personām. Tāpēc ieteicams saglabāt pirkuma čekus, jo skaļi par šo pasākumu neviens nebazūnē (nu vismaz es divu dienu laikā nedzirdēju, ka kāds kaut ko būtu skaidrojis), tikai čeka numuri pie informācijas punkta ik pa brīdim mainās.<br />Mazliet mulsināja pirms brauciena iepazītās cenas uz kuģa par brokastīm un vakariņām, un arī bija zināma neizpratne, cik naudiņas būs jāpatērē, jebšu arī jāņem kas līdzi no mājām? Nu jā, ēšana ir padārga, taču nav arī tā, ka viss ir jāņem līdzi no mājām, mani piemēram iepriecināja iespēja no rīta baudīt kārtīgu putras šķīvi (sākotnēji likās, ka šķīvī ieliktais putras daudzums nav pievārējams) ar apelsīnu ievārījumu (Ls 1,78), tāpat arī kafija un vārīts ūdens ir pieejami. Kārtīgas brokastis 2 personām Fast food ēstuvē izmaksā aptuveni Ls 6. Nu jā, ja naudiņa ir jātaupa, tad, protams, ir jāveido krājumi jau mājās un jāņem līdzi. Jāatzīmē, ka somas, pirms uzkāpšanas uz kuģa, netiek baudītas. Tas pats attiecas arī uz alkoholu, jo cenas veikalos un nerunājot jau par kafejnīcām, ir krietni augstākas kā veikalos Latvijā. Secinājums Nr 2 - nav obligāti jāņem kuģa piedāvātās brokastis un vakariņas par fiksētām cenām, ir iespējams gana labi paēst arī lētāk.<br />28.04.2010. plkst. 10:30 pēc Latvijas laika iebraucam Stokholmā – ostā, kur pienāk tikai Tallink kompānijas prāmji no Rīgas – Frihamnen. Iznākot no ostas, pa kreisi ir autobusa pietura, no kuras iet 76 autobuss (sarkanā līnija) ar kuru var aizbraukt līdz Vāsa muzejam. Pēc skaita tā ir 7.pietura un saucas Djurgards bron, tieši tā pat kā tilts, kuram ir jāiet pāri, lai nokļūtu uz Djurgardstadsstaden – pussalu, uz kuras bez Vāsa muzeja, atrodas arī Junibacken, Aquaria Water Museum, Skansen un Grona Lund.<br />No Djurgardstadsstaden ar kājām devāmies uz Gamla Stan – Stokholmas vecpilsētu. Gājiens nesteidzīgā solī aizņem aptuveni 20 min., tikai silti iesaku tiem, kas nav pieraduši staigāt, izmantot to pašu 76 autobusu un doties uz Gamla Stan ar autobusu, jo arī pa vecpilsētu ir jāstaigā tikai ar kājām. Plkst. 13:00 pēc Latvijas laika skatām sardzes maiņu pie Karaļa pils – Kungliga Slottet. Tā ir krāšņa! Pēc tam jau nesteidzīgi var baudīt visu pārējo, ko piedāvā šī pilsētas daļa. <br />Atpakaļ ceļu uz Frihamnen mērojam ar taksi, par ko samaksājam SEK 200, kas ir nedaudz mazāk, nekā mūs uz kuģa brīdināja, ceļā patērētais laiks – aptuveni 10 min. Taču atgriežoties ostā un izpētot sabiedriskā transporta karti, nonācām pie secinājuma, ka tas pats 76 autobuss mūs atgādātu arī atpakaļ no Gamla Stan uz ostu. Taču uz kuģa mūs brīdināja, ka šobrīd pilsētā rit remontdarbi un tāpēc ir lieli sastrēgumi un iespējams, ka braucot ar sabiedrisko transportu, iznāks patērēt vairāk laika, nekā parasti. Taču, tā kā mūsu kompānijā tie staigātāji bija tādi pašvaki, tad jau laicīgi atgriezāmies ostā, izmantojot taksometra pakalpojumu. Secinājums Nr. 3 – pilsētā ir ļoti labi izmantojams sabiedriskais transports tikai vajadzētu zināt – kas, ko un kā!<br />Mājupceļā jau iepriekš biju vienojusies par iespēju apmeklēt komandtiltiņu, taču šī iespēja diemžēl izpalika! Lai arī bijām noteiktā laikā un vietā. Kurš bija vainīgs pie radušās situācijas? Nezinu! Šoreiz liekas, ka kaut kur, kādā posmā nenostrādāja Tallink darbinieku savstarpējā komunikācija.<br />Vēl daži secinājumi - pašā pilsētā pārsteidza lielais imigrantu daudzums, protams, pasi neprasījām, lai noskaidrotu tautību, taču bija ārkārtīgi daudz tumsnējas ādas krāsas cilvēku, kā arī musulmaņu apģērbos tērptas dāmas. Taksometra šoferi, kurus ievēroju, nu neviens nelīdzinājās tipiskam zviedram.<br />Kaimiņus kā visur, arī uz kuģa neizvēlas – grūti uzskaitīt to alkohola daudzumu, ko izdzēra jaunieši divu nakšu garumā, kas dzīvoja mums pretējā kajītē un līdz ar to, arī alkohola radīto seku izbaudījumu – skaļa un neadekvāta uzvedība, regulāri netīrs paklājs pie iejas kajītē, pat dūru vicināšana utt.<br />Īpaši mani iepriecināja fakts, ka uz kuģa bija pieejams internets, tāds palēns gan, bet bija!<br />Nu jā, vēl jau būtu ko rakstīt, taču šo braucienu, diemžēl nevarēju izbaudīt pilnībā, jo bija jāgādā par citu labklājību, tāpēc šoreiz lai paliek tikai sausa „noderīgā informācija”!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-85992288609176470602010-04-23T10:15:00.001-07:002010-04-23T10:19:38.535-07:00Un daži nevar apgūt elementāras lietas!Man kā suņu mīļotājai šī ir medusmaize!<br /><object width="640" height="385"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/SGq1641reC8&hl=en_US&fs=1&"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/SGq1641reC8&hl=en_US&fs=1&" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="640" height="385"></embed></object>Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-66525240452394825932010-04-20T11:30:00.000-07:002010-04-20T11:32:01.435-07:00We do whatever it takes to make your walking holidays perfect.Nezinu, cik reklāmistu pie šī ir strādājuši, bet manuprāt izcili!<br /><object width="640" height="385"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/nz3Xjht0eV4&hl=en_US&fs=1&"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/nz3Xjht0eV4&hl=en_US&fs=1&" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="640" height="385"></embed></object>Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3107672679902667774.post-2737637468556913142010-04-18T11:14:00.000-07:002010-04-18T12:31:37.043-07:00Versaļas kodsIr ceturtdienas vakars (15.04.2010.), Dailes teātrī izrāde "Versaļas kods"!<br />Žans Batists Poklēns de Moljērs - izcils dramaturgs un aktieris!<br />Mihails Bulgakovs - krievu literatūras ikona!<br />Rolands Atkočūns - režisors ar vārdu!<br />Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Valdis Liepiņš, Pēteris Liepiņš, Juris Strenga, Jānis Paukštello, Juris Bartkevičs, Ilze Vazdika, Akvelīna Līvmane, Pēteris Gaudiņš - Dailes teātra zieds! Izcilības!<br />Vita Vārpiņa, Intrs Rešetins, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Lauris Subatnieks - Dailes teātra nākotnes zelta fonds!<br />Anna Heinrihsone - kostīmu māksliniece!<br />Visu samiksējot - "Versaļas kods"! <br />Izrāde, no kuras pēc pirmā cēliena atkal aizgājām! Un diemžēl, mēs nebijām vienīgie, kas pameta teātri! Kas notiek ar teātri? Kāpēc? <br />Lasu internetā - "Versaļas kodā" runa ne tikai par mākslinieka vai aktiera likteni, bet jebkura cilvēka atkarību no viņa paša vājībām un kaislībām. Mīlestība, naids, nodevība, piedošana…! - Režisoram Rolandam Atkočūnam izdevies nesaudzīgi un smeldzīgi runāt par traģisko, dzīves laikā ierobežoto mīlestības, emociju, spēku un vēlmju limitu! Diemžēl, man un ne tikai man, to nebija lemts saskatīt.<br />Pirms izrādes iegādājos programmu un ar patiešām lielu interesi izlasīju piecu A5 formāta lapaspušu garu aprakstu par Moljēra dzīvi un daiļradi, par Bulgakovu un viņa dzīves vilktajām paralēlēm ar Moljēra dzīvi. Apraksts saistošs, interesants un viegli uztverams. <br />Izrāde runā par tik zināmām lietām - mīlestību, naidu, nodevību, piedošanu…! Kāpēc tā mani neuzrunā? Kāpēc es to nespēju uztvert? Kāpēc ļoti daudzas izrādes epizodes spēju saprast un uztvert tikai tāpēc, ka esmu izlasījusi aprakstu programmā? Kā piemēru var minēt Luija XIV (Ģirts Ķesteris) pēkšņo baleta figūru izpildījums izrādes laikā! Ja nebūtu izlasījusi programmā, ka Moljērs rakstīja komēdijas - baletus, kuros mēdza dejot pats karalis. Diemžēl, šo epizodi neizprata arī trīs mani teātra līdzapmeklētāji, jo iepriekš neizlasīja programmā esošo informāciju! Taču tā kā biju lasījusi, biju kompetenta paskaidrot! <br />Vai tagad teātra izrādes skatoties, būsim spiesti iepriekš iepazīties ar libretu, kā tas ir operās un baleta izrādēs, lai saprastu kas, ko, kā? <br />Žēl iztērētā laika un ieguldīto līdzekļu!Aivita Heniņahttp://www.blogger.com/profile/10718908629807415467noreply@blogger.com2