Mana mamma jau visu laiku, kopš strādāju tūrisma nozarē, ir lūgusi, lai aizvedu viņu kaut kur uz svešām zemēm, bet kā jau tas, diemžēl, ir ierasts, savējiem pāri nodarām visbiežāk. Savu kļūdu daļēji centos labot Balttour tūrisma gadatirgū, iegādājoties prāmja biļetes 4 personām uz Stokholmu, pie tam brauciena datumus izvēlējos tā, lai tie iekristu tieši mammas dzimšanas dienā – 28.04.2010.
Te nu ir vajadzīga neliela atkāpe, jo gatavojoties šim braucienam, man radās daži būtiski jautājumi, jo pati Stokholmā pēdējo reizi biju pirms gadiem desmit un praktiski viss jau bija aizmirsies. Zinot, ka Stokholmā laiks mums ir ierobežots, kā arī mana mamma jau vairs savos gados lēkšot kā kalnu kaziņa nevar, ļoti gribējās visu sīki un smalki saplānot, lai dotajā laikā varētu pēc iespējas vairāk apskatīt. Un te nu radās šādi tādi jautājumi – Ar kādu sabiedriskā transporta līdzekli (Nr.) var nokļūt Vāsa muzejā? Ar kādu pēc tam var nokļūt uz vecpilsētu Gamla Stan? Ar kādu tikt atpakaļ? Cik ilgu laiku šie pārbraucieni aizņem? Un kāds ir optimālais maršruts, ja Stokholmā ir atvēlētas tikai 6,5h? Un daudzi citi? Diemžēl, visi „Stokholmā bijušie” un „labi pārzinošie šo pilsētu” sniedza tikai nepilnīgas atbildes un pat saliekot visu kopā, kopējā aina neveidojās šā vai tā? Īpaši palīdzēt nevarēja arī interneta mājas lapas. Un tad es nolēmu, ka sīki aprakstīšu mūsu braucienu, lai citiem būtu vieglāk plānojot savu laiku.
Jau braucot uz Rīgas pasažieru ostu, Līga (mana meita) tā starp citu izmet, ka mums taču mūsu izdrukātais papīrs (apliecinājums, ka esam nopirkuši braucienu), ir jāapmaina pret biļetēm! Lieki piebilst, kā es to varēju zināt, ja man, iegādājoties biļetes, neviens to nepateica! Jā , pie ieejas kuģī bija uzraksts, bet nu ja esi ar somām, tad tas gabals no ieejas prāmī līdz Pasažieru ostai ir diezgan ievērojams. Šim garajam pārgājienam un faktam, ka kuģī jānokļūst caur auto iebrauktuvi, mājupceļā uzzinājām skaidrojumu – izrādās, šīs neērtības radušās sakarā ar remontdarbiem Rīgas pasažieru ostā. Tātad iespējams, ka normālos apstākļos viss ir sakārtots loģiskāk.
Un tā 27.04.2010. es mazliet stresaina (jo kā nekā jūtos atbildīga par šo pasākumu), pārējie ne, jau plkst. 16.30. esam uz prāmja Romantika, mums ir A klases kajīte ar logu. Viss ir O.K. Ar tīrību kajītē arī puslīdz viss ir kārtībā, ja nu vienīgi melnie mati dušā!
Esam izpētījuši programmu, kas tad notiek uz prāmja, un laižam dzīvē! Sākumā plkst. 19:30 apmeklējām Stokholmas prezentāciju. Jāsaka, ka tas ir pasākums, kuru iesaku apmeklēt ikvienam, kurš vēlas pavadīt saturīgu dienu Stokholmā. Prezentācijā tika sniegta visa nepieciešamā informācija un es ieguvu atbildes uz visiem sākotnēji interesējošiem jautājumiem - ar kādu transportu, kur jābrauc un cik ilgi! Arī to, kur, kā un par cik var iegādāties biļetes. Jāsaka uzreiz, ka to var izdarīt informācijas centrā turpat uz kuģa. Tāpēc secinājums Nr.1 - visu nepieciešamo informāciju par Stokholmu var uzzināt turpat uz prāmja un iepriekš nav jāstreso! Protams, iepriekš būtu jāzina, ko tad īsti Stokholmā gribētu apskatīt. Arī autobusa biļetes un biļetes uz Vāsa muzeju var iegādāties turpat uz kuģa informācijas centrā, bet šo informāciju var izlasīt arī Tallink mājas lapā www.tallink.lv
Vēl pirms prezentācijas daži no mūsu mazās kompānijās ļaujas kārdinājumam un informatora aicināti, iegādājas loterijas biļetes! Taču roka ir veiksmīga, un mammas vīrs laimē dāvanu komplektu dāmām – Escada smaržas Marine Groove! Veikalā uz kuģa tās maksā Ls 33! Mammai papildus dzimšanas dienas dāvana! Hip, hip – urā! Bez loterijas parastās, bija arī kokteiļu loterija, proti, iegādājoties alkoholiskos kokteiļus, bārmenis izsniedz numuriņus, mēs tiekam pie četriem, taču, diemžēl, bārmeņa roka nav veiksmīga!
Uz prāmja ik pa brīdim ir kādi mazie pārsteigumi, kas varbūt kādam noder! Nu piemēram, stundu pirms iebraukšanas Stokholmas ostā, tika paziņots par 10% atlaidi visos uz prāmja esošajos veikalos! Katru dienu tiek izlozēts jebkura pirkuma čeka Nr., veiksmes gadījumā iespējams laimēt kruīza braucienu 2 personām. Tāpēc ieteicams saglabāt pirkuma čekus, jo skaļi par šo pasākumu neviens nebazūnē (nu vismaz es divu dienu laikā nedzirdēju, ka kāds kaut ko būtu skaidrojis), tikai čeka numuri pie informācijas punkta ik pa brīdim mainās.
Mazliet mulsināja pirms brauciena iepazītās cenas uz kuģa par brokastīm un vakariņām, un arī bija zināma neizpratne, cik naudiņas būs jāpatērē, jebšu arī jāņem kas līdzi no mājām? Nu jā, ēšana ir padārga, taču nav arī tā, ka viss ir jāņem līdzi no mājām, mani piemēram iepriecināja iespēja no rīta baudīt kārtīgu putras šķīvi (sākotnēji likās, ka šķīvī ieliktais putras daudzums nav pievārējams) ar apelsīnu ievārījumu (Ls 1,78), tāpat arī kafija un vārīts ūdens ir pieejami. Kārtīgas brokastis 2 personām Fast food ēstuvē izmaksā aptuveni Ls 6. Nu jā, ja naudiņa ir jātaupa, tad, protams, ir jāveido krājumi jau mājās un jāņem līdzi. Jāatzīmē, ka somas, pirms uzkāpšanas uz kuģa, netiek baudītas. Tas pats attiecas arī uz alkoholu, jo cenas veikalos un nerunājot jau par kafejnīcām, ir krietni augstākas kā veikalos Latvijā. Secinājums Nr 2 - nav obligāti jāņem kuģa piedāvātās brokastis un vakariņas par fiksētām cenām, ir iespējams gana labi paēst arī lētāk.
28.04.2010. plkst. 10:30 pēc Latvijas laika iebraucam Stokholmā – ostā, kur pienāk tikai Tallink kompānijas prāmji no Rīgas – Frihamnen. Iznākot no ostas, pa kreisi ir autobusa pietura, no kuras iet 76 autobuss (sarkanā līnija) ar kuru var aizbraukt līdz Vāsa muzejam. Pēc skaita tā ir 7.pietura un saucas Djurgards bron, tieši tā pat kā tilts, kuram ir jāiet pāri, lai nokļūtu uz Djurgardstadsstaden – pussalu, uz kuras bez Vāsa muzeja, atrodas arī Junibacken, Aquaria Water Museum, Skansen un Grona Lund.
No Djurgardstadsstaden ar kājām devāmies uz Gamla Stan – Stokholmas vecpilsētu. Gājiens nesteidzīgā solī aizņem aptuveni 20 min., tikai silti iesaku tiem, kas nav pieraduši staigāt, izmantot to pašu 76 autobusu un doties uz Gamla Stan ar autobusu, jo arī pa vecpilsētu ir jāstaigā tikai ar kājām. Plkst. 13:00 pēc Latvijas laika skatām sardzes maiņu pie Karaļa pils – Kungliga Slottet. Tā ir krāšņa! Pēc tam jau nesteidzīgi var baudīt visu pārējo, ko piedāvā šī pilsētas daļa.
Atpakaļ ceļu uz Frihamnen mērojam ar taksi, par ko samaksājam SEK 200, kas ir nedaudz mazāk, nekā mūs uz kuģa brīdināja, ceļā patērētais laiks – aptuveni 10 min. Taču atgriežoties ostā un izpētot sabiedriskā transporta karti, nonācām pie secinājuma, ka tas pats 76 autobuss mūs atgādātu arī atpakaļ no Gamla Stan uz ostu. Taču uz kuģa mūs brīdināja, ka šobrīd pilsētā rit remontdarbi un tāpēc ir lieli sastrēgumi un iespējams, ka braucot ar sabiedrisko transportu, iznāks patērēt vairāk laika, nekā parasti. Taču, tā kā mūsu kompānijā tie staigātāji bija tādi pašvaki, tad jau laicīgi atgriezāmies ostā, izmantojot taksometra pakalpojumu. Secinājums Nr. 3 – pilsētā ir ļoti labi izmantojams sabiedriskais transports tikai vajadzētu zināt – kas, ko un kā!
Mājupceļā jau iepriekš biju vienojusies par iespēju apmeklēt komandtiltiņu, taču šī iespēja diemžēl izpalika! Lai arī bijām noteiktā laikā un vietā. Kurš bija vainīgs pie radušās situācijas? Nezinu! Šoreiz liekas, ka kaut kur, kādā posmā nenostrādāja Tallink darbinieku savstarpējā komunikācija.
Vēl daži secinājumi - pašā pilsētā pārsteidza lielais imigrantu daudzums, protams, pasi neprasījām, lai noskaidrotu tautību, taču bija ārkārtīgi daudz tumsnējas ādas krāsas cilvēku, kā arī musulmaņu apģērbos tērptas dāmas. Taksometra šoferi, kurus ievēroju, nu neviens nelīdzinājās tipiskam zviedram.
Kaimiņus kā visur, arī uz kuģa neizvēlas – grūti uzskaitīt to alkohola daudzumu, ko izdzēra jaunieši divu nakšu garumā, kas dzīvoja mums pretējā kajītē un līdz ar to, arī alkohola radīto seku izbaudījumu – skaļa un neadekvāta uzvedība, regulāri netīrs paklājs pie iejas kajītē, pat dūru vicināšana utt.
Īpaši mani iepriecināja fakts, ka uz kuģa bija pieejams internets, tāds palēns gan, bet bija!
Nu jā, vēl jau būtu ko rakstīt, taču šo braucienu, diemžēl nevarēju izbaudīt pilnībā, jo bija jāgādā par citu labklājību, tāpēc šoreiz lai paliek tikai sausa „noderīgā informācija”!
