Meklēt šajā emuārā

svētdiena, 2011. gada 6. februāris

Grētas stāsts par adījumiem suņiem

Es esmu Grēta - mīļa, jauka, skaista un izsmalcināta dalmāciešu šķirnes suņu meitene. Esmu jau liela, man ir divi gadi. Nu, labi, vēl bez dažām dienām divi gadi. Man ir paši labākie saimnieki, esmu lutināta un mīlēta, un lolota, un man ir visskaistākās drēbes, jo par to, lai tādas man būtu, viņi gādā. Nu jā, varbūt Jums tas šķitīs dīvaini, ka tie mūsu saimnieki mūs tā grib ģērbt, bet ticiet vai nē, tā nav, ka par to jāsmejas, jo mums patiešām salst. Man jau ir forši, man viss ir.
Mani saimnieki, par savu lielo rūpību, ir kļuvuši arī par krustvecākiem Jorkšīras terjera sunei. Viņu sauc Lora. Nu nav tā, ka man viņa ļoti patīk, viņa ir vecāka par mani, lai arī mazāka augumā, negrib ar mani spēlēties un pauž to rūkdama un riedama, bet es jau tikai spēlēties gribu! Saimnieki saka, ka es esot lielāka augumā, ka jābūt atturīgākai! Un kas par to?! Spēlēšanās prieku tas nemazina! Bet ko nu par to... Es jau esmu liela, jo man taču ir bez dažām dienām divi gadi, es klausu saimniekus!
Lorai, piemēram, toties, nav tādu foršu drēbju kā man, bet es jau teicu, ka man ir forši saimnieki, tas jau sanāk, ka Loras krustvecāki, un viņi jau nevienu neatstās bešā. Un es ar to lepojos. Tā, nu, izrādās, mana saimniece esot 1985. gadā adīšanas skolu beigusi. Sen, ne?! Bet iemaņas nav zudušas, tik garšīgas tās viņas adītās zeķes visiem cilvēkkārtas pārstāvjiem mūsu ģimenē! Ja Jūs to zinātu! Un zināt, ko viņa Lorai uzadīja?! Lūk, šito:










Nē, nē, tā esmu es, es arī gribēju sevi parādīt, te ir tas, kas jāskatās:










Ja Tev arī tādu gribas, raksti vai zvani manai saimniecei pa tālruni 27013139, viņa par draudzīgu cenu Tev noadīs tieši tādu pašu, līdzīgu vai, nu labi, tādu, kādu Tu pats gribēsi! Jā, arī ar tām pērlītēm un lentītēm, mums, dāmas, un Jums kungi, arī šlipsi ieadīs vai tauriņu, ja kāds saviesīgāks pasākums! Ja nevarēs izvēlēties, viņa arī ieteiks, gaume viņai laba!

Tikai, neaizmirsti parādīt to arī savam saimniekam, lai viņš zina, ka Tev arī tādu vajag!

Savukārt, mana saimniece teica, ka nākamo stāstu par adījumiem, mums suņiem, viņa rakstīšot pati. Lai arī man labi sanākot stāstīt. Kas zina, varbūt atļaus vēl kādu reizi man ko ierakstīt. Man jau tās modes lietas un, īpaši, adījumi suņiem, makten iet pie sirds. Bet vispār. Esmu liela stāstneice, pēc garastāvokļa, protams, un par dažādām tēmām... Saimniece man atkal lūdz, lai pārtraucot, ka par daudz runājot...Tātad, ZVANIET, RAKSTIET...ADĪJUMI SUŅIEM...Atā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru