Meklēt šajā emuārā

piektdiena, 2011. gada 8. jūlijs

Profesionālā izglītība – prestižs jeb ...?

Dzirdot vārdu salikumu – profesionālā izglītība – asociācijas ir kādas nu kuram: vieniem tā ir profene no padomju laikiem, kurā ražoja strādnieku gvardi rūpnīcām, citi uzskata, ka profesionālās skolās mācās tie, kuriem sekmes ir zem vidējā un tātad vidusskolā nav ko darīt, liela daļa sūkstās par to, ka mums vispār nav sava aroda meistaru, jo ir vai nu juristi un ekonomisti vai arī pamatskolas beidzēji bez profesijas, un tikai retajam nāk prātā – labs amats, augsta līmeņa profesionālās iemaņas, kas ļauj būt pārākam par tiem, kuriem tādu nav. Šoreiz neoperēšu ar skaitļiem, bet vairāk ar savu personisko, audzēkņu, kolēģu, darba devēju un apkārtējo viedokli.
Jau dzirdu arī oponentu viedokli, ka profesionālas izglītības skolu līmenis ir zems! Trīs gadus strādājot šāda veida izglītības iestādē, esmu pārliecināta, ka tie ir iesūnojuši stereotipi, kas sakņojas vairākuma pārliecībā, ka uz profesionālajām skolām iet tikai tie, kam vidusskola nav pa spēkam. Jāsaka, ka šādu viedokli uztur arī pašreizējā izglītības sistēma – nauda seko skolēnam, t.i., jo skolā vairāk audzēkņu, jo lielākas naudas summas ir skolas rīcībā, tādējādi, skolas sakostiem zobiem cenšas turēt visus tos, kuri kaut kad parādās skolā un kaut kā mācās, bet patiesībā, jau ja sen būtu jāatskaita par nesekmību un neattaisnoti kavētajām mācību stundām, protams, šādi audzēkņi skolas prestižu un sekmju līmeni grauj.
Esmu ļoti gandarīta par savu skolu, t.i. Ogres Amatniecības vidusskolu un tās administrācijas darbu, jo šajā mācību gadā tika atskaitīti visi ļaunprātīgie stundu kavētāji un visi tie, kam mācības nebūt nebija prioritāte. Jāsaka godīgi, ka daļai no atskaitītajiem, tas bija liels un nepatīkams pārsteigums , jo cerēja – gan jau varēs turpināt līdzšinējā garā!
Tā kā pati strādāju profesionālās izglītības sistēmā, un pirms tam ir ilgu gadu darba pieredze vidusskolās un koledžās, gribētu apkopot tos „+”, kas profesionālās izglītības iestādes padara pārākas par vidusskolām. Precizēšu, ka es runāju par 3.līmeņa profesionālo izglītību, kuras apgūšanai nepieciešami 4 gadi, ja mācības uzsāk pēc 9. klases beigšanas.
Tātad, mācoties profesionālās izglītības iestādē, audzēknis:
- Apgūst sev tīkamu amatu
- Iegūst vidējo izglītību, kārto centralizētos eksāmenus, un tieši tāpat, kā vidusskolas absolventam, ir iespēja iestāties augstākajā mācību iestādē
- Saņem valsts maksātu stipendiju (pašreiz ir iespēja papildus saņemt arī ES finansētu)
- Apgūst pirmās darba iemaņas prakses uzņēmumos, tādējādi pārliecinoties, vai izvēlētā profesija patiešām ir tīkama
- Ja izrādās, ka apgūstamā profesija nebūt nav sapņu profesija, tad nekas jau nav zaudēts, ir iespēja apgūt citu profesiju
Un galvenā atšķirība starp profesionālās izglītības iestādes absolventu un vidusskolas absolventu ir tā, ka abi gandrīz vienā vecumā beidz skolu, bet viens ir gatavs darba tirgum, jo ir apguvis amatu, bet otrs, ja neiestājas uzreiz augstākajā mācību iestādē, piedodiet, ir kā no laivas izmests.
Nu jā, it kā ir zaudēts viens gads, jo mācības profesionālās izglītības iestādēs ir 4 gadi, bet vidusskolā 3 un, vasaras brīvlaiks ir tikai divi mēneši, jo papildus ir prakses.
Balstoties uz iepriekš teikto un savu pieredzi profesionālajā izglītības sistēmā, gribu izteikt pavisam radikālu viedokli – uzskatu, ka vidusskolā/ ģimnāzijā būtu jāmācās tikai tiem skolēniem, kas beidzot 9.klasi, skaidri spēj formulēt savas dzīves mērķi – studijas augstākajā mācību iestādē, kam pamatā, protams, ir izcilas sekmes, visiem pārējiem būtu jāmācās profesionālās izglītības iestādēs, apgūstot kādu profesiju. Ja pēc skolas beigšanas audzēknis ir sapratis, ka viņš tomēr vēlas tālāk mācīties augstākajā mācību iestādē, viņam ir visas iespējas savu nodomu realizēt.
Prātā nāk kāda uzņēmēja, Amatniecības kameras guļbūvju meistara teiktais krīzes laikā: „Es jau būtu gatavs veikt bartera darījumu –atdot savu guļbūvi pret pakalpojumu, bet tas cilvēks tak pat grāvi izrakt neprot.” Protams, runa jau nav par grāvi, runa ir par to, ka cilvēkiem nav profesionālo iemaņu kādā konkrētā amatā/profesijā.
Protams, profesionālajai izglītībai, tāpat kā Latvijas izglītības sistēmai kopumā ir nepieciešamas reformas, kas izglītību, tajā skaitā profesionālo, padarītu konkurētspējīgāku, elastīgāku un jo īpaši liels uzsvars būtu jāliek uz ļoti ciešu darba devēju un profesionālo mācību iestāžu sadarbību. Taču arī šajā jomā ledus ir izkustējies un Valsts izglītības attīstības aģentūra realizē projektu „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, kura mērķis ir izveidot pastāvīgi strādājošu, kvalitatīva un tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu. Kopumā plānots izpētīt 12 nozares. Arī Ogres Amatniecības vidusskolas skolotāja A.Heniņa ir šī projekta ietvaros izveidotās Tūrisma un skaistumkopšanas nozares ekspertu komisijas sastāvā.
Nobeigumā vēlētos padalīties un nenoliegsim arī palielīties ar Ogres Amatniecības vidusskolas (ar 2011.gada 1.septembri Ogres Valsts tehnikums) šā gada absolventu rezultātiem:
- Vidējā atzīme skolai centralizētajos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos - 7,3 balles – četri vērtējumi „10”, divpadsmit „9” (no 68 absolventiem)
- Vidējā atzīme profesionālās vidējās izglītības programmas „Interjera dizains”, kvalifikācija „Interjera noformētājs” grupai – 8,13 balles
- Vidējā atzīme profesionālās vidējās izglītības programmas „Reklāmas dizains”, kvalifikācija „Vizuālās reklāmas noformētājs” grupai – 8,37 balles
- Vidējā atzīme profesionālās vidējās izglītības programmas „Miltu izstrādājumu ražošana”, kvalifikācija „Maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālists” grupai – 7,6 balles
Un jāatzīmē, ka šo vērtējumu sniedz neatkarīga komisija, kurā ir augstskolu un darba devēju pārstāvji.
Nu ko, domājiet, lemiet! Varbūt tieši Jūs kādā specialitātē vēlaties kļūt zinošākais, profesionālākais, erudītākais, vienvārdsakot – vislabākais!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru